Cik bijājama ir šī vieta,

te tiešām ir Dieva nams,

un še ir debesu vārti. 

(1.Mozus 28;17)

Kad Jēkabs teica šos vārdus, viņam bija tikai viens akmens, kuru nolikt par piemiņas zīmi vietā, kurā Dievs viņu uzrunāja, atgādināja savus apsolījumus, Jēkabu stiprinot grūtā brīdī, kad viņš kā bēglis ir tālu no mājām, vientulībā, nakts tumsā un trūkumā.

Dievnams ir vieta, kur Dievs sastop cilvēku, ikreiz atkal no jauna atgādinot savus apsolījumus evaņģēlija vārdos un apzīmogojot tos ar kristību un altāra sakramentu. Tā ir vieta, kur nogurušajam atjauno spēkus, izmisušajam dāvā cerību, noskumušo iepriecina, pakritušo pieceļ.

Priekules draudze, iedzīvotāji un citi ļaudis, pat no citām zemēm, kuriem Dievs deva spēku, apvienojās viena mērķa labā – lai Priekulē atkal būtu savs Dievnams, vārti uz debesīm. Un 1998 gada 6. jūnijā arhibīskaps Jānis Vanags iesvētīja šo atjaunoto dievnamu. Šogad ir pagājuši apaļi divdesmit gadi, kopš Dievs deva Priekulei piedzīvot šo brīnumu, tādēļ 9. jūnija rītā pl. 11.00 ar prieku un pateicību sanāksim kopā, lai mūsu bīskapa H. M. Jensona vadībā pateiktos Dievam un saņemtu Viņa žēlastību dievkalpojumā, kā arī pēc dievkalpojuma sanāktu kopā uz mielastu un dalītos atmiņās par to, kā šis brīnums tapa.

Priekules draudzes mācītājs Kārlis Puķītis