- gada Ziemsvētkos
Dieva mīļotie!
Šī svētvakara galveno notikumu mēs tikko dzirdējām evaņģēlija lasījumā, proti, Jēzus Kristus piedzimšana!
Mūžīgā Dieva Dēls piedzima caur Jaunavu Mariju, un līdz ar to kļuva arī par cilvēka Dēlu.
Jāzepam sākumā bija grūti pieņemt, ka viņa saderinātā Jaunava Marija dzemdēs Dēlu ieņemtu no Svētā Gara.
Bet Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī un atgādināja Jāzepam par to, ko Tas Kungs runājis caur pravieša Jesaja muti, sacīdams:
redzi, jaunava būs grūta un dzemdēs Dēlu, un
Viņa vārdu sauks Imanuēls, tulkojumā: Dievs ar mums.
”Dievs ar mums”
Dievs ar šī bērna piedzimšanu nāca pie mums cilvēka miesā.
Viņa vārds ir Imanuēls, lai atgādinātu visiem, kas dzird par Viņu, ka caur šo cilvēku, Jēzu Kristu, Dievs ir ar mums.
Tas ir tas lielais brīnums, ko mēs svinam šajos svētkos, ka tādā veidā Dievs ir ar mums.
Tā ir laba vēsts. Dievs ar mums!
Sliktā vēsts būtu: Dievs pret mums.
Dievs caur Jēzu Kristu atklāj savu nostāju, nodomu un gribu. Viņš grib būt ar mums! Tā ir prieka vēsts!
Dievs ir mūs radījis, jo Viņš grib, ka mēs katrs esam ar savu unikalitāti.
Tādēļ Viņš ir arī sūtījis savu Dēlu Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju, lai noņemtu to, kas traucē mums būt kopā ar Dievu, proti – mūsu grēkus, ko mēs paši nevaram noņemt (vai paši tikt vaļā no tiem).
Tāpēc arī eņģeļi teica ganiem: ”… es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs”.
Daudzi no tiem, kas ir piedzīvojuši šo prieku, ir to izteikuši dziesmās.
Vienu no tām mēs arī izdziedāsim sprediķa laikā.
Atsevišķā lapiņā atradīsiet dziesmu, kuras pirmo pantu mēs tagad dziedāsim.
Ak, nāci, nāci, Dievs, pie mums,
un esi mūsu patvērums,
lai apspiestiem šo vēsti pauž,
ka Dieva Dēls pat važas lauž.
Kāds prieks! Kāds prieks! Nu Dievs ar mums:
Viņš kļuvis mūsu patvērums!
Dievs ar mums,
Bet (jautājums ir) vai mēs esam ar Dievu?
Ja mēs neesam ar Dievu, iznāk, ka mēs esam pret Dievu, kā šis bērns pieaudzis būdams saka:
”Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa.” (Mt.12:30)
Kurā komandā esi Tu, kurā komandā Tu gribi būt?
Ir tikai divas komandas – komanda, kas ir ar Dievu vai komanda, kas ir pret Dievu.
Dievs grib, ka Tu esi Viņa komandā – tā ir šo svētku nepārprotama vēsts un skaidrs vēstījums.
Bet, vai tas ir tik nepārprotami, ka Tu un es gribam būt ar Viņu?
Kad bērns piedzimst, nāk pasaulē, vecāki ar viņu runā.
Viņi kopā ar tuvākiem cilvēkiem priecājas par šo brīnumu.
Viņi runā ar bērniņu, kaut arī nedabū atbildi, kaut arī bērns nesaprot, bērniņš tiek uzrunāts.
Tuvie var skatīties uz bērnu un tikai priecāties un brīnīties.
Vecāki rūpējas par bērnu, sargā viņu no briesmām.
Kāds visu laiku ir kopā ar bērnu.
Īsāk sākot, vecāki ir ar bērniņu, runā ar bērniņu, darbojas kopā ar bērniņu.
Bērniņš no sākuma nedomā, ko tas prasa no vecākiem un kāpēc viņi to dara.
Varbūt tikai tad, kad paši kļūstam pieauguši un darbojamies ar bērniem, saprotam cik vajadzīgs tas ir un, ka tik svarīgi tas bija arī mums, kaut arī mēs toreiz to neapzinājāmies.
Tagad Dievs pats tā pazemojas, ka mēs skatāmies uz Viņu kā mazu bērnu, it kā mēs būtu pieauguši.
Viņš ļauj mums piedzīvot to, kā ir turēt Dievu uz kādu brīdi savās rokās!
Dievs mums to ļauj, lai mēs saprastu, cik ļoti Dievs grib būt kopā ar mums.
Vecāku vēlme būt kopā ar jaunpiedzimušo bērnu ir tikai mazumiņš no Dieva lielās vēlmes būt kopā ar mums.
Viņš ļauj uz mazu brīdi daļēji mainīt lomas, lai mēs labāk saprastu Viņa vēlmi būt kopā ar mums.
Īstenībā mēs esam kā tāds mazs bērniņš….
Dievs runā uz mums, kaut arī mēs to ne vienmēr saprotam un uztveram.
Dievs ir ar mums, kaut arī mēs to ne vienmēr apzināmies.
Dievs grib darboties ar mums un caur mums, kaut arī mēs ne vienmēr esam vērsti uz sadarbību.
Uzņemot šo jaunpiedzimušo bērnu ticībā, mēs pa īstam paši kļūstam par Dieva bērniem.
”Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam,” (Jņ.1:12)
Vai Tu tici Viņa Vārdam …piemēram Emanuēls…(tulkojumā) Dievs ar mums –
ka Dievs ir šeit pie mums caur savu Dēlu Jēzu Kristu, kura piedzimšanu mēs svinam.
Viņš, kura piedzimšanu mēs šodien svinam, pēc savas augšāmcelšanās teica mācekļiem:
”Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.”
Un, ja mēs ticam, ka Dievs caur Jēzu Kristu ir ar mums, tad arī dzīvosim apzināti ar realitāti, ka Viņš ir šeit, ka Viņš ir ar mums, ar Tevi!
Tad visu, ko mēs darām, viss ko domājam, plānojam – darīsim to runājot ar Dievu, kas ir šeit pie mums caur savu Dēlu, Jēzu Kristu.
Viņš var mums atbrīvot no verdzības, grēka verdzības, kas ievilka mūs savos tīklos, ka mēs neesam brīvi.
Ja, piemēram, sākam melot, meli mūs ievelk vēl vairāk un neesam brīvi.
Zaudējot savu ego, mēs iegūstam ko vairāk – mēs iegūstam kopību ar Dievu un ar līdzcilvēkiem.
Jēzus var mūs atbrīvot, dziedināt un dot spēku, lai darītu labu Dievam par godu un cilvēkiem un sev par svētību.
Viņš var dot mums gaismu, lai mēs redzam savu dzīvi gaišās krāsās, lai mēs redzam patiesību par mums un par Dievu, lai mēs redzam jēgu un mērķi savā dzīvē.
Jēzus var mūs atbrīvot no sliktām domām un ietekmes, lai mēs patiesības gaismā varam baudīt dzīvi kopā ar Dievu, dzīvi, kas sākas šeit un turpinās mūžīgi kopā ar Viņu Debesīs.
Būt ar Dievu ir droši.
Ja man ir Dievs, kas slikts var notikt?
Viņš, kas nāk no debesīm, ir arī tas, kas var atvērt debesis mums.
Nekas nevar šķirt mūs no Dieva mīlestības, ja mēs ļaujam Dievam būt ar mums.
Dziedāsim otro pantu:
Ak, nāci, Jeses rozes stāds,
un ļaudis brīvus darīt sāc!
Iz tumsas dzelmes gaismu sveic, lai visi Dieva Dēlu teic.
Kāds prieks! Kāds prieks! Nu Dievs ar mums:
Viņš kļuvis mūsu patvērums!
Parasti sakām, ka bērns ir dāvana pati par sevi.
Jēzus Kristus piedzimšana ir vislielākā dāvana.
Kad bērns piedzimst, mēs runājam ar viņu, tas būtu nedabiski nerunāt ar bērnu.
Tikpat nedabiski būtu nerunāt ar Jēzu.
Tāpēc, lai Jēzus Kristus piedzimšanas svētki pamudina mūs vēl vairāk ar Viņu spontāni un no sirds runāt.
Dievs ir nācis pie mums caur šī Jēzus bērna piedzimšanu, un ar to Dievs parāda, ka Viņš negrib, ka mēs esam vientuļi (vieni), atstāti, bet ka Viņš grib būt ar mums.
To pa īstam saprast un piedzīvot ir pat satriecoši.
Imanuēls – Dievs ar mums – Āmen, āmen, patiesi, patiesi.
Lai arī mūsu atbilde ir – Mēs ar Dievu!
Dziedāsim pēdējo pantu!
Nāc, rīta zvaigznes gaismas stars,
lai sirdīs zied jauns pavasars!
Lai izklīst šaubas, pārstāj naids;
to iespēj Kristus Bērns tik maigs.
Kāds prieks! Kāds prieks! Nu Dievs ar mums:
Viņš kļuvis mūsu patvērums!
