Gavēņa laiks = žēlsirdības dāvanu došana, lūgšana un gavēnis.

Trīs darbības, kas īpaši raksturo gavēņa laiku. Pelnu dienā, 40. dienā pirms Lieldienām (svētdienas neskaitot), tiek parasti lasīts no Mt. ev. 6. nodaļas, kurā visas šīs trīs darbības tiek minētas viena pēc otras.  Tās ir arī savstarpēji saistītas.  Gavēnis nav tikai ierobežojums ēšanā, bet tas iet kopā ar palielinātu lūgšanas dzīvi un žēlsirdības dāvanām. Tīri praktiski tas arī iet kopā – ja mēs mazāk un vienkāršāk ēdam, mēs ietaupām laiku, ko veltam lūgšanai un ietaupām līdzekļus, ko ziedojam cilvēkiem, kam vajadzīgs mūsu atbalsts.

 

“Neesiet kā liekuļi….lai cilvēkiem izrādītos”

Jēzus brīdina, lai mēs šīs trīs darbības nedarām liekuļojot vai lai izrādītos.

Kad tu dari žēlsirdības darbus, neliec savā priekšā tauri pūst, kā to dara liekuļi …, lai cilvēki tos godinātu. (Mt.6:2)

Kad jūs lūdzat, neesiet kā liekuļi, kuriem patīk sinagogās un uz ielu stūriem stāvēt…., lai cilvēkiem izrādītos. (Mt.6:5)

Kad jūs gavējat, neesiet nīgri kā liekuļi, kas rāda drūmu seju, lai rādītos cilvēkiem kā gavētāji. (Mt.6:16)

 

Dariet to apzinoties, ka Dievs redz pat slepenībā.

Bērns grib būt redzēts, un tas ir dabiski. Jēzus neaizliedz šo mūsu gribēšanu būt pamanāmiem kā Dieva bērniem, bet Viņš apgalvo, ka Dievs mūs redz pat slepenībā.  Mums nevajag parādīties cilvēku priekšā, vai dabūt cilvēku apstiprinājumu par šīm garīgajām darbībām, lai Dievs mūs ievērotu.  Nav tā, ja cilvēki to redz, tad arī Dievs to redz, un, ja cilvēki to neredz, tad arī Dievs to neredz. To mēs, protams, zinām, bet viegli ir, ka mūsu uzvedība izriet no tādas nepareizas motivācijas. Jēzus pie katras minētās darbības apliecina, ka Dievs mūs redz, nav jāparādās cilvēku priekšā, lai Viņš to manītu: “tavs Tēvs, kas redz apslēptībā, tevi atalgos.” (Mt.6:4,5,18)

 

Darīsim to visu no sirds! 🙂

Ir patīkami no visiem viedokļiem darīt lietas no sirds.  Mums pašiem, citiem un Dievam. Dievs, kas redz mūsu sirdi, to visvairāk novērtē, jo Viņš grib attiecības no sirds uz sirdi.  Jautājums ir, vai mēs arī to gribam.  Ja mēs uzvedamies kā liekuļi, tad mūsu rīcība par to neliecina.  Šie Jēzus vārdi “neesiet kā liekuļi….” ir, kā dvēseles spogulis mums, lai mēs redzētu savu motīvu.  Jēzus arī dod mums ieteikumu, kas var veicināt mums to darīt ar pareizu motīvu.

 

Kad tu dari žēlsirdības darbus, lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara, ka tavs žēlsirdības darbs paliek apslēpts. (Mt.6:4)

Mēs parasti darām visvairāk lietas ar labo roku. Tad es iedomājos, ka, ja es kaut ko daru un gribu, ka citi to redz, tad es varu pacelt kreiso roku un pamāt, lai dabūtu uzmanību un lai cilvēki redz, ko es daru.  Šeit mēs tiekam aicināti neiesaistīt savu kreisu roku tādās darbībās, vispār nedot kreisajai rokai informāciju par labo, ko labā rokā dara, lai nekārdinātu uz izrādīšanos!

 

Kad tu lūdz, tad ieej savā kambarī un, durvis aizslēdzi, lūdz savu Tēvu apslēptībā. (Mt.6:6)

Šeit mēs tiekam aicināti lūgt vienatnē, jo lūgšana ir sirds saruna ar Dievu. Tas ir aspekts, kas šeit tiek uzsvērts, un tas nav pretrunā lūgt kopā, ko Jēzus citviet aicina. Ja norobežojam sevi no cilvēkiem, lai lūgtu, tad mūsu fokuss ir vairāk tiešs uz Dievu, un lūgšana vienatnē atgādina mums, ka mēs to nedarām, lai izradītos, bet lai no sirds sarunātos ar Dievu.

 

Kad gavē, svaidi savu galvu ar eļļu un mazgā savu seju, ka tu nerādies kā gavētājs cilvēkiem, bet savam Tēvam apslēptībā. (Mt.6:18)

Lai netiktu kārdināts parādīties cilvēkiem kā gavētājs, šeit tiek aicināts darīt pretdarbību, īpaši kopt sevi, lai gavēšana netiek pamanīta. Tā darot, mēs darbojamies pret kārdinājumu “izrādīties”.

 

…un vēl par gavēni!

Gavēnis – garīgās dzīves stiprināšanai.

Lai vēders nekļūst par mūsu dievu, lai vēders nav tas, kas mūs vada un kļūst par vissvarīgāko, ir labi ievērot atturību ēšanā.  Gavēnis ir arī kā pārbaudījums, vai es tiešām valdu pār vēderu, vai vēders valda pār mani. Bieži mēs ēdam vairāk, nekā mums vajag, tādēļ, ka vienkārši garšo. Gavēņa laikā vismaz ir ieteicams ēst mazāk. Bet tam jāiet kopā ar palielinātu garīgās dzīves aktivitāti, lūgšanām un Dieva vārdu uzņemšanu. Tāpēc veltīsim vairāk laiku šīm sarunām ar Dievu vienatnē, kopā dievkalpojumos un citās draudzes aktivitātēs.

 

Ar to es gribu jums novēlēt svētīgu gavēņa laiku.

+ Hanss Martins Jensons

LELB Liepājas bīskaps