2022. gada 29. aprīlī
Mīļie Liepājas diecēzes locekļi!
Rakstu jums sakarā ar palīgbīskapa iecelšanu Liepājas diecēzē. Nepieciešamība un nodoms nav jauni un ir jums zināmi, tomēr ļaujiet vēlreiz uz šo procesu atskatīties.
Jau atbildot uz jautājumiem Liepājas bīskapa vēlēšanās 2016. gadā, izteicu redzējumu par palīgbīskapa nepieciešamību Jelgavā.
Kādi ir varbūtējie trūkumi Liepājas diecēzes līdzšinējā dzīvē un attīstībā?
Liepājas diecēze ir jauna un pirmais bīskaps ar savu komandu ir paveicis milzīgu pionieru darbu. No šī viedokļa nākamajam bīskapam būs vieglāk, jo nav jāsāk no jauna, bet jāturpina tas labais, kas ir iesākts un tas jau ir daudz. Tik daudz, ka vienam bīskapam to gandrīz nav iespējams izdarīt. Sarunā ar Liepājas diecēzes bīskapu tika arī atzīta nespēja izveidot ar visiem mācītājiem un draudzēm tādas attiecības, kādas būtu vēlamas. Tādējādi, ja bīskaps vēlas aktīvi vadīt un attīstīt diecēzi un grib būt iesaistīts mācītāju un draudzes dzīvē, vienam bīskapam diecēzes teritorija ir pa lielu un attālums no galvenā centra Liepājā līdz Zemgales austrumu robežai prasa pavadīt daudz laika ceļā. Piemēram, Romas katoļu baznīcai ir bīskaps uz vietas gan Liepājā, gan Jelgavā, un tas neveicina līdzsvaru savstarpējās attiecībās un vietējā sabiedrība.
Būtu gatavs aktīvi darboties, lai rastu risinājumu šai situācijai. Būtu gatavs virzīt modeli ar palīgbīskapu un Jelgavu, kā bāzi. Diecēze laikam nav pietiekami liela, lai to dalītu divās diecēzēs un, ar palīgbīskapa modeli, izveidotā vienotības sajūta Liepājas diecēzē netiktu pārtraukta. Administratīvi pietiktu ar vienu diecēzes kanceleju Liepājā. Finansiāli ir dažādi iespējami risinājumi, piemēram, ka ne tikai es būtu gatavs dot savu desmito tiesu palīgbīskapa nodrošinājumam.
Attiecīgi pēc Sinodes, noteiktajā gadā laikā, iesniedzu priekšlikumu Satversmes grozījumam, kas dotu iespēju, vajadzības gadījumā, arī diecēzes bīskapam iecelt palīgbīskapu. Savu pamatojumu, grozījuma apspriešanas procesā, arī biju izklāstījis.
Pateicos par jūsu kalpošanu, īpaši domājot par Svētā Vakarēdiena nodrošinājumu savai Tautai. Neaizmirsīsim, cik svarīgi tas ir, vismaz tā būtu jābūt kristiešiem, kā arī to, ka mums to jāturpina ar lielu atbildības sajūtu, pietāti un dievbijībā. No tā arī mums pašiem jādzīvo, lai regulāra Sv. Vakarēdiena svinēšana ir neatņemama sastāvdaļa mūsu garīgās dzīves kopšanā.
