Lielvircavas baznīcas jaunā jumta iesvētīšana notiks 2018.gada 28.jūlijā, sestdien, kad Vircavas draudze svinēs draudzes atjaunošanas 25.gadadienu un Jelgavas iecirkņa prāvestam Jānim Priedniekam 100 (1918 – 1999), kurš pēc draudzes atjaunošanas septiņus gadus bija arī Vircavas draudzes mācītājs.
Dievkalpojumu vadīs Liepājas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Uz dievkalpojumu aicinātas tās draudzes un to mācītāji, kurās prāvests Jānis Priednieks kādreiz kalpojis, kā arī prāvesta ģimenes locekļi.
Vircavas draudzes vārdā mācītājs un draudzes priekšnieks Jānis Tālums sirsnīgi aicina uz Vircavas draudzes atjaunošanas 25.gadadienas dievkalpojumu.
Par jumta remonta darbiem
2009.gadā pēc Vircavas evaņģēliski luteriskās draudzes pasūtījuma tika veikti baznīcas ēkas inženiertehniskie pētījumi. Tehniskās apskates rezultātā tika konstatēts, ka baznīcas jums – divslīps, ar krokotu azbestcementa lokšņu segumu, ir neapmierinošā stāvoklī, fiziski nolietojies. Pēc vairākiem gadiem baznīcai beidzot ir izdevies nomainīt veco jumta segumu pret jaunu – skārda jumtu.
Pēc jumta remonta noticis jau pirmais pasākums baznīcā – Leģendu nakts, kuru organizējis Lielvircavas tūrisma informācijas punkts.
Jumta atjaunošanas primārais mērķis bija apturēt ēkas un tās kultūrvēsturisko vērtību bojāšanos un nodrošināt apstākļus ēkas tālākai pastāvēšanai, nemazinot ēkas kultūrvēsturisko vērtību, tādejādi nodrošināt ēkas kā dievnama turpmāku funkcionēšanu, vienlaikus kā kultūras mantojuma objekta, Latvijas 16.gadsimta arhitektūras pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību. Nodrošināt objekta pieejamību gan baznīcas pamatdarbībai, gan dažādu ar tūrisma saistītu pasākumu īstenošanai. Kā arī gadskārtēju pasākumu realizēšanai, piemēram, Baznīcu nakts, ērģeļu koncerti, svētdienas skolas darbībai. Baznīca ne tikai kā sakrālā celtne, bet vieta kur nodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem – baznīca kā sociāla atbalsta punkts.
Jumta remonta darbu projekts tapis ar Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA).Atklāta projektu iesniegumu konkursa Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020.gadam apakšpasākuma: 19.2 “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” aktivitātes: 19.2.2 “Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” atbalstu .Rīcība “Kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošana un saglabāšana”
Projekts: ‘’Lielvircavas evaņģēliski luteriskās baznīcas jumta vienkāršotā atjaunošana’’.
Projekta Nr. 17-06-AL03-A019.2202-000004. Attiecināmās kopējās projekta izmaksas: 46 421,72 EUR. Publiskā finansējuma daļa : 41 779,55 EUR. Projekta ieviešanai un projekta mērķa sasniegšanai draudzes privātā finansējuma daļa : 4 642,17 EUR.
No vēstures
Lielvircavas baznīca ir vecāka mūra baznīca Jelgavas novadā. Celta 1595.gadā tās cēlājs – Lielvircavas muižas īpašnieks Johans fon Klopmans. 1762.gadā zem baznīcas grīdas izbūvēja kapenes. Tajās apbedīti vairāki baznīcas patronu fon Plāteru un Klopmanu dzimtas locekļi. Kapenes aizmūrēja 1869.gadā.
II pasaules kara gados baznīca tika izpostīta. Pamestajā baznīcā ierīkoja kapliču. Saglabātās vērtīgās interjera detaļas 20. gadsimta 70. gados pārveda uz Rundāles pils muzeju. 1993.gadā draudze atjaunoja darbību un uzsāka baznīcas atjaunošanu.
Lielvircavas baznīca ir smagnēja akmens – ķieģeļu mūra sakrālā celtne, biezām sienām un torni ar četrstūra piramidālu smaili. Smagnējību vēl pastiprina šaujamlūkām līdzīgās mazās, apaļās lūkas torņa sienās, kas ļauj domāt, ka tās varētu būt paredzētas aizsardzībai.
Izteikti askētisks ir draudzes telpas interjers. Altāri, letneru, lasāmpulti un svečturus – stilistiski vienotus pēc vecās iekārtas fragmentu paraugiem 2000.gadā izgatavoja Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņi.
Altāra retabla centrā mākslinieces Svetlanas Korklas 2002.gadā gleznotā vecās altārgleznas „Kristus debesbraukšana” kopija. Greznākā baznīcas iekārtas sastāvdaļa – kancele, kopā ar lentas ornamentu, rolverku, putti un fantastiskām čūsku figūrām, veido luterāņu sakrālajai videi neraksturīgu ansambli. Netradicionāli darināti draudzes telpas soli, kuru durtiņu augšdaļu veido meandra motīvs.
Vienotā rokoko stilistikā būvētā dievnama iekārta ir viena no savdabīgākajām Zemgalē.
Baznīcas kapsētā apglabāts dzejnieks, latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs un sabiedriskais darbinieks Juris Alunāns (1832 – 1864).
Draudze savu darbību atsāka 1993.gadā. Pakāpeniski baznīca izveidojusies par vietējās nozīmes garīgās kultūras centru. Šobrīd reģistrēti 150 draudzes locekļi.
