Lielais Gavēņa laiks strauji tuvojas savai kulminācijai. Pavisam drīz būs Lielā Piektdiena, kad mēs pieminēsim mūsu Kunga Jēzus Kristus krusta ceļu, Viņa upuri pie krusta, kas salauza pār mums gultošo grēka lāstu. Tā ir viena no būtiskākajām kristietības mācības patiesībām, kas vieno visu konfesiju kristiešus.
Viens veids, kā pieminēt mūsu Kunga upuri, ir to izdzīvot krusta ceļa stacijās. Katrā no tām mēs apceram kādu no Jēzus ciešanu ceļa notikumiem. Šī iespēja būs arī mums Liepājas kristiešiem, kad šogad Lielajā Piekdienā Liepājas ielās notiks ekumēniskais krusta ceļš.
Protams, ka tādā īpašā veidā, pieminēt Kunga krusta ceļu ar daudzām apstāšanās vietām, vispirms ir Romas – Katoļu Baznīcas tradīcija. Tomēr šis laikmets, kad lielākā daļa kristīgo konfesiju ir iesaistītas ekumēniskā kustībā, kad mēs dažādu konfesiju piederīgie tuvojamies viens otram un meklējam Baznīcas vienību, ir brīdis, kad arī savā dievbijības praksē pārņemt to labo un vērtīgo, kas ir bijis raksturīgs mūsu kristīgiem brāļiem un māsām citās konfesijā. Viena no tādam svētīgām tradīcijām ir Krusta ceļa dievkalpojums, kas izaudzis Romas – Katoļu Baznīcas kopībā. Tieš
i tāpēc dažādu konfesiju kristieši labprāt piedalās Lielajā Piektdienā krusta ceļa apcerē, kas tiek rīkotas dažādās Latvijas vietās. Latvijas Luterāņu Baznīcā krusta ceļa dievkalpojums ir iekļauts oficiālo dievkalpojumu skaitā. Tā kārtība, gan nedaudz atšķirigāka no Romas – Katoļu paraktizētā krusta ceļa, ir iekļauta mūsu dziesmu grāmatā.
Liepāja Latvijā nebija tā vieta, kur pirmo reizi pilsētas ielās dažādu konfesiju kristieši, Lielajā Piektdienā devās Kunga krusta ceļa apcerē. Pirms Liepājas Krusta ceļš pilsētas ielās bija jau praktizēts Kuldīgā, Talsos, Saldū. Iedvesmojoties no šo pilsētu pieredzes, kā arī pāvesta vadītā krusta ceļa dievkalpojuma Romas Kolizejā, Liepājā 2000. gadu sākumā dzima doma, ka arī pie mums varētu Lielajā Piektdienā to noorganizēt. Krusta ceļa praktizēšana
s iesākums Liepājā bija cieši saistīts ar Liepājas domes religisko lietu komisjas izveidi, kurā tikās dažādu Liepājā darbojošos Baznīcu pārstāvji. Lielākā daļa Liepājas tardicionālo konfesiju pārstāvji atbalstīja domu par ekumēniska krusta ceļa nepieciešamību. Tāds pirmo reizi Liepājas ielās notika 2003. gada Lielajā Piekdienā. Pēc tam, kad krusta ceļš bija noticis Liepājā, to sāka praktizēt vēl daudzās Latvijas vietās, tai skaitā arī Rīgā.
Krusta ceļā, ko mēs esam pratizējuši visus šos gadus kopš 2003. gada, mēs esam pieturējušies pie klasiskā krusta ceļa varianta ar 14 apstāšanās vietām. Protams ir iespējami citi varianti, bet mēs esam palikuši pie tradicionālā, kāds tas ir arī iezīmē
ts Jeruzalemē, kur vēsturiski Jēzus devās pretm Savai krusta nāvei. Katru gadu gan ir lietotas savas apstāšanās vietu meditācijas. Laika gaitā gan ir mainījīšies krusta ceļa maršruti. Tomēr liela daļa, kas piedalās krusta ceļā, ir izteikuši vēlēšanos, lai krusta ceļa maršruts netiktu mainīts. Tāpēc daudzus gadus krusta ceļa dievkalpojumu iesākam luterāņu Sv. Trīsvienības katedrālē un noslēdzam katoļu sv. Jāzepa katedrālē, kur Lielajā Piektdienā ir skatāms simbolisks Kunga kaps.
Krusta ceļā Liepājā ir piedalījušies gan romas – katoļu, luterāņu, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu garīdznieki un draudžu locekļi, tai skaitā arī katoļu un luterāņu bīskapi.
Divus gadus
, sakarā ar Covid 19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, ekumēniskais krusta ceļš nevarēja notikt. Šogad ir tāda iespēja to organizēt. Tāpēc mūsu draudžu locekļi ir atkal aicināti tajā piedalīties.
Tajā piedaloties, mums ir laba iespēja pārdomāt Jēzus ciešanu ceļu, kas dāvāja mums pestīšanu un to, ko Dievs no mums sagaida, lai mēs šo pestīšanu iegūtu. Tā ir arī liecība sabiedrībai ap mums par Kunga krustu, kā arī kristiešu vienotības iespējamības paraugs.
LELB Grobiņas iecirkņa prāvests Ainars Jaunskalže
Pateicos par jūsu kalpošanu, īpaši domājot par Svētā Vakarēdiena nodrošinājumu savai Tautai. Neaizmirsīsim, cik svarīgi tas ir, vismaz tā būtu jābūt kristiešiem, kā arī to, ka mums to jāturpina ar lielu atbildības sajūtu, pietāti un dievbijībā. No tā arī mums pašiem jādzīvo, lai regulāra Sv. Vakarēdiena svinēšana ir neatņemama sastāvdaļa mūsu garīgās dzīves kopšanā.
