Tuvojas Lieldienas, un Latvijā kā arī daudzviet pasaulē, ir ārkārtējs stāvoklis un ierobežojumi sapulcēties. Svinēt Lieldienas šādos apstākļos daudziem no mums ir nepiedzīvota pieredze. Baznīca parasti aicina svinēt svētkus kopā, šim iemeslam baznīcas ir celtas. Paldies Dievam un cilvēkiem, ka Latvijā un arī Liepājas diecēzē ir daudz dievnamu, jo caur tiem ir dāvāta liela svētība no augšienes. Šī svētība jāsaņem individuāli ticībā, tomēr to piedzīvot kopā ir īpašs stiprinājums. Dažreiz novērtējam lietas un iespējas vien tad, kad tās mums atņem. Piemēram, šī brīža ierobežojums tik vienkāršai un dabiskai lietai kā kopā sanākšana klātienē. Lai Dievs dod, ka mēs to drīz atkal piedzīvojam un pēc tam jo vairāk arī novērtējam.
 
Tomēr daudz no Lieldienas svētkiem varam piedzīvot arī jaunajos apstākļos, un varbūt ir pat lietas, ko tie ļauj mums vairāk uzsvērt un apzināties. Ar dažām no tām vēlos ar jums dalīties.

Prātā varam ceļot pāri robežām un laikiem. Mūsu iztēle ir svarīga, lai iedziļinātos notikumos, kas ir Lieldienu pamatā, proti, Jēzus ciešanas, krustā sišana un augšāmcelšanās no miroņiem. Klausīties šos notikumus tā, it kā mēs paši būtu tajos klātesoši, un piedzīvot to nozīmi mums arī šodien.
 
Jēzus ir dzīvs mūžīgi pēc savas augšāmcelšanās no nāves un vairs nevar mirt, tas ļauj dzīvo Jēzu piedzīvot arī tagad. Tāpēc Lieldienas nav tikai vēsturisku notikumu atcere, bet augšāmceltā Jēzus piedzīvošana. Līdzīgi kā mācekļi bija aiz aizslēgtām durvīm, arī mēs, esot pašizolācijā, varam Viņu sastapt, uzņemot Lieldienu vēsti ticībā. Lūgšanās mēs varam ar Viņu runāt, uzticēt Viņam visas savas bailes, grēkus, bet arī pateicību un prieku.  
 
Garā varam būt klāt dievkalpojumos, kurus garīdznieki arī šajās dienās notur baznīcās, kaut bez draudzes fiziskas klātbūtnes. Viņi redz draudzi garā, šādi viņi nav vieni to darot. Ja ir iespēja, aicinu pievienoties dievkalpojumiem internetā, radio vai televīzijā.

Lieldienu svētku kopību arī parastos apstākļos mēs piedzīvojam ar tiem, ar kuriem neesam kopā fiziski, jo katrs svinam svētkus savā konkrētā vietā un laikā Latvijā un gandrīz visā pasaulē. Šo kopības sajūtas aspektu mums šobrīd īpaši jānovērtē, svinot Lieldienas vienlaicīgi, bet atsevišķi. Tādēļ iesaku arī mājas režīmā ievērot dievkalpojumu laiku, pieslēgties prātā un garā, lai arī attālināti kopā izdzīvotu Lieldienas notikumus Zaļās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, Lielās Piektdienas krusta ceļu un Lieldienu Kristus augšāmcelšanās rīta svētku dievkalpojumu (precīzāku laiku meklējiet draudžu informācijā internetā).

Uzturēsim ilgas atkal nākt kopā klātienē dievkalpojumos, lai šis laiks kalpotu par sagatavošanās posmu pirms atkal varam pulcēties. Jēzus ilgojās un pie Svētā Vakarēdiena iedibināšana saka: “Es esmu ļoti ilgojies šo Pashā jēru ar jums ēst….”/Lk. 22:15/, jo tajā Viņš ļauj mums tik īpašā veidā piedzīvot Viņa mīlestību. Viņš ne tikai saka: Jņ 15:13

Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem

bet Viņš tā arī dara! Jēzus nevainīgi izcieta mūsu vietā nāvessodu pie krusta un ar savu augšāmcelšanos pierāda, ka nāvei nav pēdējais vārds un nodrošina mums nākotnē mūžīgo dzīvību apskaidrotā miesā. Kristībā mēs tiekam savienoti ar Viņa nāvi un augšāmcelšanos, ticībā paliekam savienojumā un Svētajā Vakarēdienā Kristus mūs stiprina un uztur šajā savienojumā, lai mēs paliekam Viņam tuvu – ka Kristus dzīve ir manī, un mana dzīve ir Viņš!

Tā ir mīlestība, dzīvot kādam, ko mīl! Apustulis Pāvils šo dziļo mīlestības piedzīvojumu apraksta Vēstulē Galatiešiem:
“bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus” /Gal.2:20/
Jēzus dzīvoja, mira un augšāmcēlās mūsu dēļ, tāpēc Viņš tā ilgojas un priecājas par katru, kas ņem pretī Viņa mīlestību.

Izvērtēsim sevi, cik esam ilgojušies un novērtējuši iespēju nākt uz dievkalpojumiem, lai uzņemot Dieva Vārda pasludināšanu, piedalītos lūgšanās un sadraudzībā, saņemot Kristus dārgo miesu un asinis un Viņa svētību. Cik liela ir mūsu katra gatavība ziedot tagad un turpmāk draudzei un Baznīcai, lai varētu turpināt sniegt garīgo aprūpi un uzturēt baznīcas?
Vērsīsimies pie Visuvarenā un Trīsvienīgā Dieva un vienosimies lūgšanās, īpaši par šo laiku, lai Dievs mūs sargā un apžēlo un, lai arī tauta pievēršas lūgšanām pēc Dieva palīdzības un atbalsta. Iedziļināsimies tajā, ko Dievs saka mums caur Svētajiem Rakstiem. Izmantosim savu radošumu, izpaužot tuvākmīlestību šī brīža nosprausto robežu ietvaros.

Daudzviet baznīcās, lai arī vienatnē, garīdznieki turpina lūgt un svinēt dievkalpojumu pārliecībā, ka tas ir par svētību viņiem pašiem, draudzei un apkārtnei. Pat baznīcas ēkas ar savu eksistenci liecina par Dievu, par kaut ko augstāku, par Debesu valstību un to, ko Viņš ir mums darījis caur Jēzu Kristu un, ka pie Viņa mēs varam patverties! Šībrīža apstākļos garīdznieki pārsvarā nodrošina garīgo aprūpi individuāli – tiem, kas ar viņiem sazinās. Neaizmirsīsim, ka ārkārtējai situācijai noslēdzoties, visu gadu esam aicināti ik svētdienu klātienē svinēt mazo Lieldienu dievkalpojumu mūsu Liepājas diecēzes skaistajās baznīcās.

Svētīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus un svētdienas!

 

+ Hanss Martins Jensons
LELB Liepājas diecēzes bīskaps