Pēc Debesbraukšanas gatavojoties Vasarsvētkiem, aicinām šo laiku izdzīvot kā īpašu laiku. Ticam, ka lūgšanai ir nozīme. It īpaši, ja lūdzam saskaņā ar Kristus apsolījumiem. Aicinām 9 dienas individuāli un draudzēs lūgt Novennas lūgšanu laikā no  Debesbraukšanas dienas līdz Vasarsvetkiem, izmantojot  Novennas lūgšanas kārtību, īpaši aizlūdzot par konkrētām tēmām.

Aicinām skatīties un lūgt līdzi 2020. gada video  lūgšanas ierakstam no katedrāles Liepājas diecēzes facebook lapā.

Novennas lūgšanas kārtību iespējams skatīt šeit: Novennas lūgšanas kārtība

Par Novennas lūgšanas nozīmi iespējams noklausīties šeit: Novennas lūgšanas audio

Izcelsme

Novenna ir lūgšana, ko Baznīca īpašā nodomā tur 9 dienas pēc kārtas. Nodoms  var būt  saistīts ar liturģiskiem notikumiem Baznīcas gadā (Ziemassvētki, Vasarsvētki u.tmldz). Tas var būt brīdis, kad ir jāizdara kādas svarīgas izvēles (piemēram, tādu esam lūguši gatavojoties Sinodei).  Novennu mēdz lūgt arī par citiem draudzei vai baznīcai kopīgiem  mērķiem. 

Vasarsvētku novenna

Bibliskais konteksts

Kad tie, Viņam aizejot, cieši skatījās uz debesīm, lūk, pie tiem stāvēja divi vīri baltās drēbēs. Tie sacīja: “Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.” Tad viņi griezās atpakaļ uz Jeruzālemi no kalna, ko sauc Eļļas kalns, kas ir tuvu pie Jeruzālemes, vienu sabata gājumu. Un, tur nonākuši, viņi uzkāpa augšistabā, kur mēdza uzturēties Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Zēlots Sīmanis un Jūda, Jēkaba dēls. Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās līdz ar sievām un Mariju, Jēzus māti, un ar Viņa brāļiem. /Ap.d. 1:10-14/

Mācekļu dzīvēs ir notikuši vairāki strauji pagriezieni. 

1) Viņu parastā ikdienas dzīve bija ļoti mainījusies. Paklausot Jēzus aicinājumam “Seko man!”, daži no viņiem ir pametuši laivas jūras krastā, savu iedzīvi, tuviniekus. 

2) Viņi bija gājuši līdzi. Tā viņi pieredzēja Kristus ciešanas un krusta nāvi. Tur sabruka viņu politiskās cerības. 

3) Viņus pārsteidza Kristus augšāmcelšanās. 40 dienas viņš bija ar tiem, ar tiem runāja par Dieva valstību. Mācekļi turēja kopīgu mielastu  ar viņu. Neticīgais Toms kļuva ticīgs.  Šajā laikā  viņi dzirdēja apsolījumu “jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” (Ap.d.1:8).

4) Visbeidzot Jēzus tika pacelts debesīs, atstājot apsolījumu ierasties. 

5) No Debesbraukšanas līdz Vasarsvētkiem ir deviņas dienas. Tās mācekļiem bija  īpašas. Viņi tās pavadīja kopā, vienā vietā, lūgšanās. Viņi turējās pie apsolījuma: „Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos.” (Mt. 18:19). No vienprātības lūgšanā izauga viss pārējais.

Mūsdienu konteksts

Baznīcas liturģiskajā gadā esam Lieldienu laikā. Esam varējuši bieži svinēt dievkalpojumus. Prefācijā esam ar dziedājuši  “visos laikos un visās vietās, bet īpaši šajā laikā, ar gavilēm pateicam [..], līdz ar visiem eņģeļiem un erceņģeļiem, valdībām un varām un ar visiem debesu pulkiem dziedam slavas dziesmas Tavai godībai, bez mitēšanās Tevi teikdami.”  Kungs ir paaugstināts. Debesīs ir arī mūsu piederība. Tas, kas apustuļiem notika Vasarsvētkos, mums ir zināms. Svētais Gars ir sevi atklājis kā Baznīcas dzīvība. Tās daļa esam kļuvuši arī mēs. Pēc Debesbraukšanas mēs gatavojamies Vasarsvētkiem. Viens veids kā sagatavoties, ir veltīt  šo laiku lūgšanām līdzīgi, kā to darīja apustuļi, piemēram, lūgt Novennas lūgšanu.

 

Iedvesmai

Augstā priestera lūgšana

Jēzus uzsver, ka viņš nav nācis piepildīt savas ieceres, bet gan Tēva gribu. To, ko Kristus dara, Baznīca skaidro caur trīs amatu mācību. Jēzus ir Ķēniņš, Pravietis un Priesteris. Jāņa evaņģēlija 17.nodaļā ir Jēzus lūgšana. Tā tiek saukta arī par Augstā priestera lūgšanu. No tās mēs varam uzzināt divas lietas: par ko viņš lūdz un kā mēs varam lūgt. 

Tajā viņš lūdz 

  1. par sevi. Viss, ko Jēzus ir darījis, ir Dieva godam. Tagad Jēzus lūdz Tēvu: “pagodini mani!”
  2. par mācekļiem, “tiem, kurus Tu man devi”, “sargā tos savā vārdā”, “lai viņi būtu viens”, “dari tos svētus patiesībā”, “pasargā no ļaunā”
  3. par “tiem, kas tic uz mani caur viņu vārdiem”. Lai “visi būtu viens”, un šī vienotība pārliecinātu pasauli ticībai. Viņš lūdz par kopību ar saviem sekotājiem, “lai tie redzētu manu godību”. 

Tajā pat laikā Augstā priestera lūgšanā ir arī vārdi, kurus savās lūgšanās drīkstam lietot arī mēs. “Es viņiem esmu devis vārdus, kurus tu man devi.” Mums šie vārdi tikai ir jāņem, jālūdz un jādzīvo. Tie mūs vienos. 

Augstā priestera lūgšana piepildās

Pēc Jēzus uzņemšanas debesīs, visi atgriežas Jeruzālemes pilsētā. “pārnākuši viņi uzkāpa augšistabā, kur bija apmetušies Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls un Sīmanis Zēlots, un Jūda, Jēkaba dēls. Viņi bija vienprātīgi Dieva lūgšanā kopā ar sievietēm un Mariju, Jēzus māti, un viņa brāļiem” Ap.d.1:13,14. Augstā priestera lūgšana ir radījusi vienprātīgu un neatlaidīgu lūgšanu mācekļos. Jādomā, ka viņi lūdz arī sev ierastā veidā, ar psalmiem; tos viņi zina no galvas. Tikai tagad  viņiem ierasto psalmu lūgšanu vārdi iegūst jaunu, dziļāku nozīmi. 

 

Caur lūgšanu tika vadīti

Lūdzot psalmus, mācekļi tika vadīti un tajos tika atrasti vārdi, kas palīdzēja viņiem saprast notikušo un kā rīkoties. Jūdas Iskariota vietā vajadzēja atrast jauno apustuli pēc noteiktajiem kritērijiem – Viņa vietā tiek izraudzīti divi uzticami apustuļa amata kandidāti, par tiem lūgts Dievs “Kungs, Tu visu siržu pazinējs, rādi, kuru no šiem abiem Tu esi izredzējis uzņemties kalpošanu un apustuļa darbu, ko Jūda ir atstājis, lai noietu savā vietā.” Ap.d. 1:24-25 un ar lozes palīdzību izraudzīts Matijs. Iedvesmojoties no šī notikuma, Novenna lūgšana tiek īpaši lietota, lai sagatavotos svarīgu lēmumu pieņemšanai.