Zaļā Ceturtdiena, 2023

 Mīļie Liepājas diecēzes mācītāji!

Man ir prieks, ka esat sapulcējušies ap Dieva Vārdu un sakramentiem kopā ar savu bīskapu. Es ilgojos pēc šī dievkalpojuma, un priecājos katru reizi, kad man ir iespēja svinēt dievkalpojumu kopā ar jums katedrālē vai citā dievnamā. Kad Jēzus sapulcināja mācekļus, lai ar viņiem svinētu pirmo Svēto Vakarēdienu, arī minēts, ka Viņš bija ilgojies pēc tā. Kā Jēzum patīk redzēt savus mācekļus kopā, tā viņš ir apsolījis savu īpašo klātbūtni, kad esam sapulcēti Viņa vārdā, un savu īpašo klātbūtni caur Svētā Vakarēdiena sakramentu, un jūs ar savu priesterīgo kalpošanu to nodrošināt tur, kur esat sūtīti.

“Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū…” /Jņ 1:14/ Dieva Dēls iemiesojās, kļuva par mūsu augsto priesteri un par nevainīgo Dieva Jēru, kas tika upurēts mūsu dēļ. Tāpēc jāsludina Kristus! Dieva Dēla inkarnācija īpašā veidā kļūst klātesoša Svētā Vakarēdienā.  Kad svinam Svēto Vakarēdienu, maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm, caur tiem Viņš mājo īpašā veidā mūsu vidū un mūsos.

Jūs, mācītāji, esat ordinēti, lai sludinātu par Dieva lielajiem mīlestības darbiem un tos darītu. Īpaši ar Dieva Vārdu un sakramentiem.

Vārdi, ko dzirdēsiet Svētā Vakarēdiena iestādīšanā – “to dariet”, ir vārdi no Jēzus mutes, kas gājuši caur apustuļiem, bīskapiem līdz jūsu ordinācijai konkrētajā laikā un vietā. Tāpēc šie vārdi jums nevarētu būt vienaldzīgi, kad tos dzirdat Svētā Vakarēdiena iestādīšanas kontekstā, jo tie ir Jēzus vārdi jums – To dariet.

Jūs esat sūtīti, lai sapulcinātu cilvēkus ap Dieva Vārdu un sakramentu, kas ne tika sludina par Jēzu Kristu, bet arī lai piedzīvotu Viņa īpašu klātbūtni mūsu vidū.

Līdzīgi kā Jēzus ilgojās svinēt Svēto Vakarēdienu kopā ar saviem mācekļiem, tā arī jūsos, kā mācītājos, šīm ilgām būtu jāmājo. Proti, ilgoties svinēt Svēto Vakarēdienu ar tiem, kas ilgojas pēc sadraudzības ap Dieva Vārdu un sakramentiem.

Jums arī vajadzētu ilgoties būt kopā ar amatbrāļiem pie sava bīskapa, kā mācekļi bija kopā pie Jēzus. Nenovērtējiet šo sadraudzību par zemu, bet kā dāvanu, no kuras nevajadzētu atteikties; kā dārgumu, kas jāsargā, lai citas lietas netraucētu piedalīties.

Skaista ir šī tradīcija nākt kopā pie sava bīskapa Zaļajā Ceturtdienā. Citās baznīcās un diecēzēs tas vienmēr nevar notikt ceturtdienā, tādēļ tas labākajā gadījumā notiek Klusās nedēļas sākumā, ja vispār notiek. Šī tradīcija stiprina jūsu, kā garīdznieku, identitāti un palīdz jums turpināt darboties ar pareizo izpratni un attieksmi pret sevi un tiem, kam kalpojat. Šīs tradīcijas nolūks ir arī stiprināt komandas apziņu – gan ar savu bīskapu, gan savā starpā. Tāpēc mēs šodienas dievkalpojumā koncelebrēsim, lai arī šādā veidā piedzīvotu mūsu vienotību amatā. Kad kalpojam savās vietās, ir svarīgi apzināties savu sūtījumu no Kristus caur bīskapu un to, ka neesi vienīgais, kas ir sūtīts. Jums ir kolēģi, kas zina un ar kuriem variet dalīties gan priekā par atsauksmi, gan bēdās par noraidītu kalpošanu. Pretinieks arī zina, kas tas ir par stiprinājumu šādā veidā nākt kopā, tādēļ dara daudz, lai traucētu tam notikt.

Savā teiktajā vēlos arī uzsvērt, ka Svētā Vakarēdiena svinēšanai ir ļoti centrāla loma jūsu kalpošanā, un jūs esat sūtīti, lai sapulcinātu cilvēkus arī ap to, jo kristieša garīgajā dzīvē tas ir ļoti svarīgi. Mums, mācītājiem, šodien īpašie vārdi ir: To dariet, mani pieminēdami.

Pirmkārt, tajos ir pavēle, un tāpēc arī Zaļā Ceturtdiena tiek saukta par priesterības iedibināšanas dienu. Pavēle nodrošināt Svētā Vakarēdiena svinēšanu, kā arī dots pamatojums, kāpēc to darīt – jo Jēzus Kristus pats to ir pavēlējis. Arī mērķis mums ir dots – mani pieminēdami.

To nedarām, lai sevi paaugstinātu vai darītu svarīgus, bet pieminētu Jēzus Kristus pestīšanas darbus – no viņa iemiesošanās līdz Viņa augšāmcelšanās un uzkāpšanas debesīs.

Tāpēc ir svarīgi, ka paši dzīvojam un ilgojamies pēc šīs tuvības un Kristus klātbūtnes Svētajā Vakarēdienā, kas arī stiprina mūs, kad to uzņemam sevī. Arī mēs paši dzīvojam no tās garīgās barības, ar kuru kalpojam citiem.

Svinot Svēto Vakarēdienu, mēs esam iesaistīti tik daudz – Viņa pieminēšanā, Viņa miesas un asiņu klātesamībā maizē un vīnā. Pats Svētā Vakarēdiena svinēšanas notikums ir kā liecība. Arī caur Svētā Vakarēdiena svinēšanu mēs sludinām un pielūdzam. Un, pavēle to darīt ir spēkā kamēr pasaule pastāvēs.

Turpināsim svinēt Svēto Vakarēdienu un sapulcināt cilvēkus ap Dieva Vārdu un sakramentiem tā, lai tas būtu mums un citiem par svētību.

Vēlos noslēgt ar vārdiem no Svētā Vakarēdiena liturģijas: Tavu nāvi, ak Kungs, mēs pasludinām un Tavu augšāmcelšanos mēs teicam, līdz Tu atnāksi godībā.

+Hanss Martins Jensons

LELB Liepājas bīskaps