KRISTUS IR AUGŠĀMCĒLIES!
Cik patīkami ir to dzirdēt un varēt atsaukties – PATIESI AUGŠĀMCĒLIES! Ja tā atbildam, nozīmē, ka tie nav tikai vārdi bez realitātes, bet vārdi to burtiskā nozīmē. Lai Dievs dod, ka mēs no jauna šajos svētkos to jau piedzīvojām un piedzīvosim – ka Jēzus patiesi ir augšāmcēlies. Tāpēc mums ir dāvāti šie svētki, lai mūsu ticība uz Kristus augšāmcelšanos tiktu stiprināta. Varam arī sacīt, ka pārējie divi lielie Baznīcas svētki norāda uz Lieldienu nozīmīgumu.
Starp trijiem Baznīcas lielajiem svētkiem – Ziemsvētkiem, Lieldienām un Vasarsvētkiem – LIELDIENAS ir lielākie no tiem, to arī vārds “Lieldienas” burtiski izsaka. Kristus piedzimšanas svētki un vārda Jēzus burtiskā nozīme “viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem” norāda uz lieldienu notikumiem. Savukārt Vasarsvētki izriet no Lieldienu notikumiem. Ja Vecās Derības ļaudis tika pestīti caur ticību pravietojumiem par to, kas būs, un Tempļa kalpošana norāda uz gaidāmo upuri, Jaunās Derības ļaudis tiek pestīti ticībā uz to pašu upuri, bet, raugoties uz to, kas jau ir upurēts Golgātā. Lieldienas ir lielā uzsvara diena, jo ar Jēzus augšāmcelšanos vislielākais ienaidnieks, proti, nāve, ir uzvarēts. Šie notikumi attiecas arī uz mums: “Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē” (Rom 6:4).
Lieliem svētkiem ir jāsagatavojas, tie jāsvin un jāizgaršo. Mums ir sagatavošanās laiks – gavēņa laiks – un svinēšanas laiks – gaviļu laiks. Dīvainā kārtā gaviļu laiku uztveram vieglāk nekā gavēņa laiku, it kā ar Lieldienu dievkalpojumu jau būtu nosvinēts tas, uz ko mēs vairāk nekā 40 dienas gatavojāmies. Pēc augšāmcelšanās Jēzus neparādās tikai vienreiz. Viņš bija “četrdesmit dienas viņu vidū redzēts, runājis par Dieva valstību” (Apd 1:3).
Lieldienu svētku cikla kulminācija ir vidū, nevis noslēgumā, un pakāpeniski mēs tai tuvojamies un pakāpeniski arī nokāpjam nākamajiem svētkiem. Kulminācija ir viens dievkalpojums – Triduum, kas ir sadalīts trīs dienās, sākas Zaļajā Ceturtdienā ar Svētā Vakarēdiena iestādīšanu, turpinās ar Jēzus Kristus krustā sišanu Lielajā Piektdienā un noslēdzas ar viņa augšāmcelšanos Lieldienu naktī (sestdienas vakarā). Šai kulminācijai vajadzētu turpināties īpaši atskanēt atbilstoši pirmajās, otrajās un trešajās LIELDIENĀS. Ir pieņemts lielos svētkus svinēt trīs dienas. Šie svētki ir lielāki nekā kāzas! Izaicinātu mūs visus atrast veidu svētīgi svinēt un atzīmēt arī šīs trīs dienas – pirmās, otrās un trešās Lieldienas. Ja nepaspēsiet šogad, jau sagatavosimies nākamajam gadam!
Svētdiena un svētki ir saistīti ar vārdu “svētīt”. Viens šā vārdā aspekts ir nodalīšanās no ikdienišķā uz īpašiem brīžiem un mērķi, uz to, kas ir saistīts ar Svēto Dievu. Tāpēc gan svētdienas, gan svētki bieži ir brīvdienas, lai cilvēki būtu daudzmaz atbrīvoti no ikdienišķajiem darbiem, lai vairāk veltītu laiku Dieva vārdiem un lūgšanām.
Nedēļas dienu nosaukumi latviešu valodā ir patīkami, tik vienkārši – skaitļi pēc kārtas un svētdienas nosaukums tiešā saistībā ar svētīšanu – skaidra atsauce uz trešo bausli: “Tev būs svēto dienu svētīt!” Vienīgi dažreiz aizmirst sākotnējā skaitļa nozīmi, ka pirmdiena nav pirmā nedēļas diena, bet pirmā diena pēc svētdienas. Augšāmcelšanās notika pirmajā nedēļas dienā (diena pēc sabata), kas mums, kristiešiem, dabiski kļuva par svēto dienu, jo nav bijis lielāka notikuma un uzvaras. Katru nedēļu mēs svinam šo uzvaru, ar to sākas jauni laiki, jauna dzīve, un ar svētdienu sākas jauna nedēļa. Svētot svētdienu, visa jaunā nedēļa tiek svētīta.
Vārdi un nosaukumi ir svarīgi, jo tie mums palīdz saprast, domāt un ieraudzīt kopsakarību. Tomēr, lai tie nepaliek tikai vārdi to burtiskajā nozīmē, bet lai nosaukumi ļauj piedzīvot apzīmētos notikumus, atklājot vārdu dziļāko jēgu, un iesakņojas mūsu pieredzē; tad turpmāk, lietojot nosaukumus, tie nebūs vairs vārdi vien, bet vārdi ar jēgu pēc būtības, ar daudzām asociācijām un pat emocijām.
Kādā senā grāmatā lasīju, ka vārds “atsvēte” apzīmē laiku pēc svētkiem. Lai būtu atskaņa, vispirms jābūt lielai skaņai, lai būtu atsvēte, plaši jāsvin svētkus. Novēlu, lai Lieldienu notikumi no Zaļās Ceturtdienas līdz Lieldienai atbalsotos jums ik nedēļu visa gada garumā – lai katra ceturtdiena būtu mazā Zaļā Ceturtdiena, katra piektdiena – mazā Lielā Piektdiena un katra svētdiena – mazās Lieldienas!
Kristus ir augšāmcēlies! – Patiesi augšāmcēlies!
Jūsu bīskaps Hanss Martins
Liepājā, 07.04.2023. A.D.
