Ziemsvētki ir lieli svētki, kam ir savs sagatavošanās laiks, svinēšanas laiks un atsvētes (pēcsvētku) laiks.

Adventa vainags

Sagatavošanās laiku, adventu (no latīņu valodas “atnākšana”), mēs iesākam četras svētdienas pirms 25. decembra, kas ir Kristus piedzimšanas diena. Adventa vainaga četras sveces simbolizē šīs četras svētdienas. 1. Adventa svētdienā iededzam pirmo sveci, un tad katrā sekojošā svētdienā tiek iedegtas vēl pa vienai svecei. Līdz ar to, ka no seniem laikiem – pirms vēl pulkstenis bija izgudrots, diena sākas ar saullēktu, 1.adventes vainaga iedegšana parasti sākas jau sestdienas vakarā. Tā daudzās vietās baznīcas zvans skan katru sestdienas vakaru (piemēram, plkst.18), lai iezvanītu svētdienu. Līdzīgā veidā mēs arī sākam svinēt Ziemassvētku dienu 25. decembrī – jau ar tās svētvakaru, kas ir 24.decembra vakarā.

Septiņas lampiņas Adventa svečturī

Daudzas logos tagad arī Latvijā deg svečturi ar septiņām svecēm. Tas atgādina par Israēla tautas svēčturu  memoru un līdz ar to norāda uz kristietības saknēm Vecās Derības pravietojumos. Kristieši redz Jēzus brīnumaino piedzimšanu kā apliecinājumu, ka Viņš ir apsolītais Svaidītais, Mesija (ebreju valodā), Kristus (grieķu valodā), kas nāk, lai atbrīvotu mūs no tumsas varas un ievestu mūs Debesu valstībā, kas ir līdzīga zudušajai paradīzei.  Šajā kontekstā Jēzus Kristus tiek uzskatīts kā pagrieziena punkts vēsturē un tādēļ gadu skaitīšana tiek noteikta no šī notikuma, pirms vai pēc. Kristieši gaida apsolīto Kristu, kas jau ir atnācis ar Jēzus Kristus piedzimšanu. Tagad Kristus nāk caur savu Baznīcu neredzamā veidā, un pastarā dienā viņš nāks savā godībā, visiem redzot. Visi šie trīs aspekti ir daļa no Adventa laika. 

Eglīte

Jēzus nepiedzima pilī, bet vienkāršos apstākļos kūtī – tuvu dabai, ko egle arī simbolizē. Tā arī simbolizē dzīvības koku no paradīzes stāsta. Ādams un Ieva pēc grēkā krišanas tika izraidīti no paradīzes, lai neēstu no dzīvības koka un lai  nepaliktu savā grēcīgumā mūžīgi. Jēzus ir tas, kas var atbrīvot mūs no iedzimtā un izdarītā grēka un pēc tam dot mums mūžīgo dzīvību, kur grēks un nāve vairs nebūs. Jēzus tiek saistīts ar šo dzīvības koku paradīzē, kas dod mūžīgu dzīvību. Bumbuļi eglē ir stilizēti augļi, lai norādītu uz šo dzīvības koku. Tas, ka Ādamam un Ievai ir vārdadiena pirms Kristus piedzimšanas dienas, norāda uz šo svētku saistību ar paradīzes notikumiem. Zvaigznes eglītes augšgalā simbolizē zvaigznes, ko Gudrie vīri no austrumiem ieraudzīja un kam viņi sekoja, un tās veda uz Betlēmi, kur jaunpiedzimušais ķēniņš piedzima.

Betlēmīte

Betlēmīte attēlo trīs notikumus – pašu Jēzus Kristus piedzimšanu kūtī Jāzepa un Marijas klātbūtnē, ganu apmeklējumu pēc eņģeļa pasludināšanas, ka Kristus ir piedzimis Betlēmē un gudro vīru atceļošanu no austrumiem, kas sekoja zvaigznēm.

Sveču diena

Eglītes var palikt izliktas līdz Sveču dienai 2. februārī, kas ir 40 dienas pēc Jēzus Kristus piedzimšanas 25. decembrī, kad Jēzus bērns tika vests uz Jeruzālemes templi. Tur satika veco Simeānu, kam bija solīts, ka viņš “nāvi neredzēšot, iekāms nebūšot redzējis tā Kunga Svaidīto. Ņēmis savās rokās Jēzus bērnu, viņš izsauca: “Kungs … manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko tu esi sataisījis visiem ļaudīm. Gaismu, apgaismot pagānus un par slavu saviem Israēla ļaudīm.” Šajā dienā ir tradīcijas iesvētīt sveces, lai tās liecinātu par Kristu, Dieva Dēlu, kas ir nācis pasaulē, lai debesu gaisma un cerība var ienākt mūsu dzīvē. 

Tā sveces gaisma ierāmē šo periodu, kurā Jēzus Kristus piedzimšana ir centrā. Novēlu, lai mēs ieraugām caur sveces un dekorāciju simboliku Jēzus Kristus nozīmi un aktualitāti mums. 

Sagatavoja: Bīskaps H.M.Jensons