Mīļie amata brāļi un brāļi un māsas Kristū!

Dievs sūta garīdzniekus, lai sapulcinātu cilvēkus ap Dieva vārdiem un sakramentiem.
Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.
Tādēļ jūsu kalpošana ir svarīga, pat izšķiroša, cilvēka dzīvei.
Kad garīdznieki nāk kopā Zaļajā Ceturtdienā, lai atjaunotu savu ordinācijas solījumu, tas ir arī, lai tiktu stiprināti sava garīdznieka identitātē.
Neskatoties uz balsīm, kas nenovērtē vai pat nievā garīdznieka kalpošanu, neļaujiet tām jūs sagraut.
Kristus ir dibinājis garīdznieku amatu, lai mēs būtu Viņa pagarinātā roka, ausis, acis un mute un, tāda veidā dotu to, ko Kristus pats grib dot cilvēkiem, ko Viņš mīl.
Kad tas tiek noraidīts, tas sāp Dievam daudz vairāk nekā mēs savā sirdī to izjūtam.
Kad kāds uzņem mūsu kalpošanu, tad ir prieks debesīs, kas daudzkārt pārspēj to prieku, ko mēs varam izjust.
Mēs esam sūtīti, lai kalpotu cilvēkiem Kristus uzdevumā.
Nevis viņus izlutināt, bet aicināt iet pareizo ceļu, saskaņā ar Dieva vārdiem un būt stiprināti šai ceļā ar Svētajiem sakramentiem.
Nesen uzrunā kādās Lūgšanu brokastīs citēju Māti Terēzi.
Šķiet, ir vietā viņas sacīto attiecināt arī uz jums šodien:

   Cilvēki bieži mēdz būt muļķi un ietiepīgi, egoistiski un neloģiski.
   Jebkurā gadījumā, piedod viņiem.

   Ja tu esi laipns, cilvēki var tevi apvainot egoismā un slēptos nodomos.
   Vienalga paliec laipns.

   Ja tu esi guvis panākumus, tad tev var parādīties daudz viltus draugi un īsti ienaidnieki.
   Jebkurā gadījumā, esi veiksmīgs.

   Ja tu esi godīgs un atklāts, tad cilvēki var tevi apmānīt.
   Vienalga esi godīgs un atklāts.

    To, ko tu esi cēlis gadiem, var tikt sagrauts stundas laikā.
   Vienalga turpini celt.

   Ja tu esi ieguvis mieru un laimi, cilvēki var tevi apskaust.
   Jebkurā gadījumā, esi laimīgs.

   To labo, ko tu dari šodien, visdrīzāk rīt cilvēki aizmirsīs.
   Jebkurā gadījumā, dari labu.

   Atdod pasaulei visu to labāko, kas tev ir, un tas vienmēr būs nepietiekoši.
   Vienalga atdod pasaulei visu to labāko, kas tev pieder.

   Un, visbeidzot. tu sapratīsi, ka tas viss notika starp tevi un Dievu.
   Un nekad tās nav bijušas attiecības starp tevi un viņiem.

Apustulis Pāvils aicina: “Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud.” (Rom.12:15)
Citiem vārdiem, just līdzi, dzīvot līdzi, sniedzot īsto prieku Dievā un īsto dievišķīgo palīdzību līdzcilvēkam.

Arī tad, kad piedzīvojam kalpošanas prieku, neaizmirsīsim Jēzus vārdus:
Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs. (Lk.10:16-20)
Jēzus bija sūtījis ārā tos septiņdesmit.
Viņi atnāca atpakaļ un stāstīja, ko Dievs bija paveicis caur viņu kalpošanu.
Jūs esat sūtīti ārā kalpošanā no Kristus caur bīskapu.
Šodien jūs atgriežaties, lai atjaunotu savu solījumu būt uzticīgi savam nosūtījumam.
Tas jums ir par svētību, man un Kristum par iepriecinājumu, amata brāļiem par stiprinājumu un atbalstu, un tas viss nāk beigās draudzēm par svētību.

Kad redzu jūs, redzu jūs sapulcinot cilvēkus ap Dieva vārdiem un sakramentiem.
Tādā veidā veidojas draudze, ganāmpulks, par  kuru jums jārūpējas kā ganam par savām avīm.
Redzu cilvēkus, kas nāk, lai piedzīvotu Dieva klātbūtni caur Dieva vārdiem un sakramentiem, ko virsgans Kristus nodrošina caur savu sūtīto kalpo, garīdznieku.
Es redzu, kā jūs ejat pie veciem vai slimiem cilvēkiem, lai sniegtu šo debešķīgo barību.
Jūsu sūtījums iet līdz pat šiem cilvēkiem savā nespēkā, jo tāda veidā Dievs rūpējas arī par tiem.
Šodien, kad mūsu vidū ir arī diecēzes vikārs Deniss, kurš nupat atgriezies no Indijas, redzu arī cilvēkus Indijas dienvidos sapulcētus dievkalpojumos ap Dieva vārdiem un sakramentiem.
Palīgmācītājam Denisam līdz ir Prekash, viens no tiem Indijā, kas ir saistīts ar misionāres Annas Irbes darbību, kurai viņa tika iesvētīta tieši pirms 100 gadiem Pūpolsvētdienā Rīgā.
Anna Irbe caur Zviedrijas Baznīcas misijas darbību uzsāka savu kalpošanu Indijā, un, drīz pēc tam, kopā ar vietējo mācītāju Stīvenu izveidoja jauno misija vietu, ciematu.
Kad viņa gāja pensijā un pārcēlās uz citu vietu, viņa kopā ar jau minēto mācītāju Stīvenu turpināja misijas darbu un šīs draudzes ir tās, ar kurām mums tagad ir kontakts.
Lai šis apciemojums, kas izriet no misijas darba augļiem Indijā, iedvesmo jūs iedrošināt tos, kas sapulcējas ap jūsu kalpošanu ar Dieva vārdiem un sakramentiem, arī nākt uz katedrālēm un piedzīvot dievkalpojumu ar bīskapu, kas Kristus uzdevumā jūs ir sūtījis.

Annas Irbes kopdarbs ar garīdznieku Stīvenu ir paraugs attiecībām starp lajiem un garīdzniekiem.
Misijas darbs gan šeit, Latvijā, gan ārzemēs ir kopdarbs.
Mācītājs nāk ar Dieva vārdiem un sakramentiem.
Laji, kas no tā tiek baroti, savukārt atbalsta draudzi un cilvēkus dažādos veidos, bet arī mācītāju, lai viņš var darboties sava uzdevumā un sūtībā.
Kamēr cilvēki, kas sapulcējas ap mācītāja kalpošanu nav pietiekami spējīgi, lielākam atbalstam jānāk no diecēzes vai Baznīcas.
Bet tad, kad draudze aug un var nodrošināt ne tikai savu mācītāju, viņi ar prieku var piedalīties atbalstot Baznīcas garīdznieku sūtīšanu citur – sev un citiem par svētību.

Arī jums, kā garīdzniekiem, atgādinu par iespēju daļu no savas 10. tiesas ziedot diecēzes attīstībai, kas arī ir iesaistīta vikāra Denisa sūtīšanā kalpot Indijā.
Tā mēs, kas paši esam sūtīti, koleģiāli atbalstītu citu, kas arī tiek sūtīts.
Jo vairāk mēs apzināmies sevi kā sūtītus, jo dabiskāk mēs atbalstām citus, kas tiek sūtīti līdzīgā veidā.
Es ceru, ka jūsu dalība šajā ordinācijas solījuma atjaunošanas dievkalpojumā stiprina jūsu apziņu, ka esat sūtīti no paša Dieva Tēva, caur Kristu, caur apustuļiem un beidzot caur jūsu bīskapu, lai kalpotu ar Dieva vārdiem un sakramentiem cilvēkiem, kuri jums ir uzticēti.

Lai tas nāk mums pašiem un citiem par svētību!

Zaļā Ceturtdiena, 27.03.2024.