Man uzticēts vadīt ievada daļu, uzsverot to, ka mēs nākam Dieva vaiga priekšā pazemībā un ar atzīšanu, ka mēs arī esam kļūdījušies.

 

Pazemībā, jo, neskatoties uz visiem varoņiem un cilvēku iestāšanos par Latvijas valsts dibināšanu un neatkarību, bez Dieva tas nebūtu iespējams.

Bija svarīgi, lai katrs cilvēks ar savu rīcību darbotos šajā virzienā, bet visu notikumu kopsavilkums, kas veda uz neatkarības iegūšanu un atgūšanu, nebija cilvēku spēkos izplānojams.

Mēs esam tie, kas tagad dzīvo neatkarīgas Latvijas valsts apstākļos un mums ir atbildība to aizsargāt un īstenot.

 

Kad dziedam “Dievs, svētī Latviju!”, ir labi, ka mēs lūdzam pēc Dieva svētības un ka mūsu himna ir lūgšana.

Tomēr Dievs nesvēta, ja ignorējam Viņa likumus un mīlestību.Viņa svētība ir kā eļļa motorā. Ja motors ir kārtībā, tas darbojas un eļļa ir vajadzīga.

Bet, ja nomainām motorā detaļas pēc saviem ieskatiem, tad nepalīdz tas, cik daudz eļlas mēs ielejam, ja motors ir sabojāts.

 

“Draugi, nav labi!”

Paldies Dievam, ka pašlaik nav pandēmijas, bet vēl arvien ir daudz lietu, kurās no garīgā viedokļa, nav labi.

Vēl tik daudz abortu tiek veikti Latvijā, ģenderisms sāk izplatīties skolā un sabiedrībā, un ietekmēt likumus u.t.t.

Tas ir pretēji Dieva likumiem, un tas jau būtu pietiekams arguments, bet vai mēs arī neredzam kopsakarību starp zemo dzimstību valstī un šiem pārkāpumiem?

“Draugi, nav labi!”

 

Tomēr labā lieta ir tā, ja mēs to atzīstam, jo tikai tad var kas mainīties.

Ir labi, ka Latvijā vēl ir tik daudz kristiešu, kas lūdz par valsti, un, ne tikai lūdz, bet arī dzīvo ar Dievu un caur viņu dievbijīgo dzīvi, Dievs svētī Latviju.

Protams, mēs varētu būt vairāk Dievlūdzēju, un tas mums jāveicina.

Jo, ja būsim pārāk maz, Dievs varbūt var arī noņemt savu roku pār Latviju.

Labā vēsts ir tā, ka kamēr ir laiks, vienmēr var atgriezties no grēkiem pie Kristus, kas mūs atbrīvo un dod mums jaunu iespēju dzīvot Dievam par godu, sev un citiem par svētību.

 

Pievienosimies gan kā indivīdi, gan kā tauta senajai grēksūdzes lūgšanai, ko Izraēlas ķēniņš Dāvids formulēja Dieva iedvesmots.

 

Ps 32:

Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti!

2 Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!

3 Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu,

4 jo Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā. (Sela.)

5 Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju:”Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu. (Sela.)

6 Tādēļ lai ikviens ticīgais Tevi piesauc posta laikā, kamēr Tu esi atrodams; ja arī lieli ūdeņi veltos, tie viņu neaizsniegs.

7 Tu esi mans patvērums, Tu mani sargāsi briesmās, Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm. (Sela.)

8 “Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci.

9 Neesiet kā zirgi, kā mūļi, kam nav saprašanas, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad viņi negrib nākt pie tevis.”

10 Bezdievīgajiem ir daudz sāpju, bet, kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā.

11 Priecājieties par To Kungu, jūs taisnie, un gavilējiet visi, kam ir skaidra sirds!

 

Āmen!