Mīļie amata brāļi un brāļi un māsas Kristū!

Uzrunas ievadā lasīšu no Jāņa evaņģēlija 6. nodaļas: Liels ļaužu pulks bija sekojis Jēzum un, kad viņi bija ilgi Jēzus mācībās klausījušies, viņš apžēlojās par viņiem un brīnumainā veidā no piecām maizēm un divām zivīm paēdināja piecus tūkstošus. Kādu laiku pēc tam Jēzus viņiem sacīja:

Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm:

33 jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.”

34 Tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!”

35 Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.

….

51 Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.”

Vārdi “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” ir īpaši man palikuši atmiņā pēc viena atvaļinājuma Zviedrijā, kad apmeklēju baznīcu pilsētā, kurā biju mācījies vidusskolā. Šajā baznīcā no viduslaikiem uz altāra retabla bija saglabājušies rakstīti tieši šie vārdi. “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Cilvēki, kas bija sapulcējušies pie Jēzus, bija paēduši no maizes un zivīm, bet viņiem vienalga bija izsalkums, tāds izsalkums, kuru parasta maize nevarēja apmierināt. Jēzus runā par citu maizi – par sevi, par savu miesu. Un, kad viņi dzirdēja par īsto maizi no debesīm, kas dod dzīvību, viņi, pirms to pat bija pagaršojuši vai piedzīvojuši, sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Vai nav skaisti? Tas nebija tikai kompliments no cilvēku puses. Jēzus redzēja, ka tā bija dziļa lūgšana, uz kuru viņš labprāt atbildētu. Kā gan Jēzus atbild uz šo lūgšanu? Jēzus uz to atbild, sākot ar Svētā Vakarēdiena iestādīšanu Pasha mielasta kontekstā.

Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa

Ņemiet un dzeriet, tās ir manas asinis, kas par jums dotas uz grēku piedošanu.

Un, lai nodrošinātu šo ēdienu cilvēkiem, kas pēc tā ilgojas, viņš saka saviem apustuļiem: To dariet. Jēzus atbild uz lūgšanu” “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” ar to, ka viņš dod sevi Svētajā Vakarēdienā un nodrošina, lai cilvēki to saņemtu, sūtot garīdzniekus “to darīt”. Tātad Kristus atbild uz lūgumu “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” arī caur jums, mīļie amata brāļi. Jūsu kalpošana nodrošina, ka Kristus miesa un asinis vienmēr tiek dotas. Kad jūs kalpojat pie altāra vai mājapmeklējumos, jūs esat Kristus atbilde uz lūgšanu. Kad jūs tikāt aicināti un ordinēti, tā bija Kristus atbilde uz šo lūgšanu: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Kad uz sveicienu, ko Kristus dod caur jums: Tas Kungs ar jums, draudze atbild sacīdama un ar tavu garu, tas ir arī apliecinājums, ka jūs, kā garīdznieks, tiekat uzņemts kā Dieva sūtīts.

Mēs visi esam aicināti lūgt, lai tiek sūtīti jauni strādnieki Dieva druvā, lai vēstījums par Kristu un viņa miesas un asins došana tiktu nodrošināti. Bet īpaši, mums, garīdzniekiem, kas paši ir tikuši aicināti, piedzīvojuši ordināciju un Dieva darbību kalpojot amatā, ir arī īpaša atbildība ieraudzīt, iedrošināt un atbalstīt topošos garīdzniekus. Katram no mums ir savs ceļš, savs stāsts, bet tas ir ticis atpazīts no tiem, kas jau ir amatā. Tagad ir mūsu kārta palīdzēt citiem ar to, ko mēs piedzīvojām no mūsu garīgiem tēviem. Nevienam nav tiesības uz garīdznieka amatu, bet tas tiek izlūgts un pārbaudīts. Ir daudz un dažādas kalpošanas, kas ir svarīgas, bet bez garīdznieka amata netiek nodrošināta Sv. Vakarēdiena svinēšana, netiek nodrošināts, ka maize no debesīm tiek dota vienmēr.

Mīļie garīdznieki, jūs esat daudz vieglas dienas upurējuši, lai kalpotu cilvēkiem ar Dieva Vārdu un sakramentiem. Paldies jums par to gan manā, gan draudzes, diecēzes un Baznīcas vārdā. Ceru un lūdzu, lai gandarījums apzināties sevi kā Dieva sūtņus, lai atbilde uz cilvēku dziļo lūgšanu “Dod mums vienmēr šo maizi” ir nesalīdzināmi lielāki kā tas, ko esat upurējuši.

Mūsu kalpošana nedrīkst būt tikai atbilde uz citu vēlēšanos saņemt vienmēr šo maizi, saņemt Svēto Vakarēdienu. Kalpošanai vajadzētu arī būt atbildei uz mūsu ilgām pēc Kristus, pēc viņa miesas un asinīm. Tāpēc aicinu jūs bieži svinēt dievkalpojumu, mesu, vismaz katru svētdienu, bet arī kādu reizi vai reizes nedēļas vidū. Labi, ka tik daudz draudzēs svin dievkalpojumu arī darbdienās un daudzās tieši ceturtdienā. Tas ir zīmīgi, jo atgādina par Zaļo Ceturtdienu, par Lielo Ceturtdienu, kad Jēzus iestādīja Svēto Vakarēdienu, un tad katra ceturtdiena kļūst par mazās Ceturtdienas analoģiju ar to, ka katra svētdiena ir mazās Lieldienas. Tas nav domāts kā smags pienākums, bet, ka mēs ieraugām to kā lielu privilēģiju to darīt. Tas palīdz mums arī iesakņoties garīdznieka identitātē un uzdevumā.

Šoreiz vēlos arī atgādināt par Ordinācijas solījuma atbalstu mūsu kalpošanai. Jūs to atjaunojat arī šodien, lai atgādinātu par jūsu kalpošana cēlumu, bet arī par kalpošanas atbildību gan Dieva priekšā, gan draudzes un manā priekšā. Kalpošanā mēdz būt dažādi izaicinājumi un ir viegli šādos brīžos vēlēties būt atbrīvotiem un mukt. Zāle izskatās zaļāka citur, bet! Kaut arī Ordinācijas solījums nav viens pret vienu ar laulības solījumu, ir aspekti, kas ir līdzīgi. Daudzas laulības turas kopā grūtos brīžos pateicoties dotajam solījumam. Dotais solījums veicina uzticību viens otram un dod drošību attiecībās. Ordinācijas solījums arī palīdz, lai draudze var jums uzticēties, ka jūs savu kalpošanu uzņemat nopietni. Tiek sagaidīts, ka jūs solījumu apzināties un to turat. Ar ordinācijas solījuma atjaunošanu, jūs šo apņemšanos arī atkārtoti apliecināt. Paldies, ka esat šeit un esat gatavi to darīt. Lai tas, ka to darāt kopā ar amata brāļiem, jūs arī stiprina. Jūs neesat vieni, mēs esam komanda! Bet pāri visam – ne savā spēkā, bet Svētā Gara spēkā turpināsim kalpot Dievam par godu, citiem un sev par svētību!

Liepājas bīskaps

+Hanss Martins Jensons

Fotogrāfijas no dievkalpojuma 17.04.2025. Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē