Otrajā Adventā, 10. decembrī, svētku diena bija nelielajai Kalnciema-Klīves draudzei Jelgavas novada Valgundes pagastā (vēsturiski – Kalnciema pagasts), kas ar svētību atgriezās savā dievnamā – Kalnciema-Klīves jeb Kalnciema luterāņu baznīcā; nams šogad ieguvis jaunu jumta segumu un jaunas griestu konstrukcijas, jo vecās, laika gaitā bojājoties, nopietni apdraudēja ir pašu namu un tajā rodamās kultūrvēsturiskās vērtības, ir baznīcēnu drošību, liedzot noturēt dievkalpojumus baznīcas lūgšanu telpā.

Svētku dievkalpojumā, kas ievadīja divdaļīgo sarīkojumu, kalpoja LELB Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons, Jelgavas iecirkņa prāvests Oskars Laugalis, draudzes mācītājs Kaspars Kovaļovs, kā arī Gulbenes, Velēnas un Lejas draudzes mācītājs, agrākais mācītāja K. Kovaļova palīgmācītājs Ilgvars Matīss, kurš Kalnciema-Klīves draudzē kalpojis par evaņģēlistu un ar sirsnību atceras savu vēl gluži neseno kalpošanas laiku mūsu draudzē un baznīciņā. Svētku dievkalpojumā dievnamu pieskandēja arī Kalnciema-Klīves un Jelgavas Svētās Vienības draudzes apvienotā vokālā ansambļa dāmu balsis, kas klātesošos priecēja arī tālākajā vakara gaitā.

Pēc dievkalpojuma Adventa un Ziemsvētku laika noskaņās greznotajā Dieva templī sarīkojuma apmeklētāji pulcējās blakus esošās Kalnciema vidusskolas telpās, kur skanēja vēlējumi un pateicības vārdi. Draudzi bija ieradies sveikt ne tikai bīskaps H. M. Jensons, prāvests O. Laugalis un mācītājs I. Matīss, bet arī LELB Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, Valgundes pagasta pārvaldes vadītāja Maija Lasmane un citi – agrākie un tagadējie Kalnciema–Valgundes apkārtnes novadnieki un draudzes darbības atbalstītāji. Draudzes priekšnieks Juris Tolpežņikovs, uzsverot lielo vienprātības nozīmi pašā draudzē, uzrunā sirsnīgi pateicās visiem – gan struktūrām, gan privātpersonām –, kas ārpus draudzes sekmējuši baznīcas atjaunotni tiklab finansiāli un praktiski, kā arī morāli un idejiski. Viņu vidū – LELB Virsvaldes sekretārs R. Ganiņš, arhitekti Helēna Dekante, Pēteris Blūms un Andris Dēliņš, būvnieku un amatnieku pārstāvji Ziedonis Zālītis, Māris Cibulis, Raivis Bokta un citi, Jelgavas novada pašvaldības un Valgundes pagasta darbinieki, “Lauku partnerības “Lielupe”” vadītāja Līga Švānberga, Latvijas Republikas Saeimas deputāts Imants Parādnieks un citi. Aizkustinošs izvērtās draudzes tencinājuma mirklis Skrupsku ģimenei – pensionētajai Kalnciema skolas skolotājai Vincentīnei Skrupskai, kuras mūžībā aizgājušais vīrs Pēteris Skrupskis, skolas direktors aizvadītā gadsimta 70. gadu beigās–80. gadu sākumā, pirmais centās pievērst sabiedrības un lokālo varas struktūru uzmanību dievnama jau tobrīd kritiskajam stāvoklim. Pateicību saņēma arī Kārlis Rimša – vietējais amatnieks un Jelgavas novada sabiedriski politiskais darbinieks, kurš 80. gadu sākumā, pildot vietējā kolhoza pārvaldes rīkojumu, veica praktiskos dievnama glābšanas darbus – vismaz uz laiku nostiprināja griestus, lai tie neiegāstos.

Kalnciema-Klīves baznīca, kas neizceļas ar viegli pamanāmām mākslas virsotnēm ārienē vai interjerā, celta un iesvētīta 1855. gadā; Latvijas kultūrvēsturē tā zīmīga gan ar skanīgajām ērģelēm, kas ir viens no sava laikmeta ērģeļbūves izcilākajiem paraugiem mazo un vidēja izmēra instrumentu saimē Latvijā, gan torņa zvanu, ko dievnamam iesvētīšanas dienā dāvājis Kurzemes hercoga galma kapelmeistara, komponista Franča Ādama Feihtnera mazdēls, gan divām kancelēm, kas ir retums Latvijas baznīcās, krāšņajiem tautiskā romantisma stila kroņlukturiem un citām vērtībām, kas šodien teju pilnībā saglabātas, pateicoties tam, ka draudze ne mirkli – arī ne padomju laikā, kad durvis dievvārdam aizvēra un barbariskā kārtā mainīja funkciju vairums lauku baznīcu, – nav pārtraukusi darbību savā namā. Kā baznīcas, tā draudzes laikgriežu hronikā emblemātiskas rindas ierakstījusi arī vēsturiski ciešā saistība ar Pirmā pasaules kara Ziemassvētku kauju atceres tradīcijām (blakus baznīcai plešas Tīreļpurvs), gan redzamas mācītāju personības, kuru vidū ir grāmatu autori, teloģijas doktori (Kārlis Bilzens, Roberts Kalderovskis) un rosīgi sabiedriski politiskie darbinieki Latvijā un latviešu trimdā (Jēkabs Ķullītis, Elīza Zikmane u. c.), arī leģendārais 19. gadsimta otrās puses mācītājs Morics Vilhelms Konrādijs, kura humoram un neparastajam pasaules uzskatam veltītas gan tautas anekdotes, gan vesela grāmata. Tāpat lai atceramies M. V. Konrādija laikabiedru, kādreizējo draudzes ērģelnieku Ansi Jenševicu – mūsdienās aizmirstu vīru, kurš ne tikai atstājis paliekamu devumu Jelgavas – šīs kultūras metropoles – mūzikas dzīvē, bet arī, būdams mazas lauku tautskolas pārzinis, izdevis nošu krājumu – dažādu meldiju aranžijas skolēnu korim.

Informāciju sagatavoja Dāvis Beitlers, draudzes ērģelnieks