Aizlūgumi un dievkalpojumu tiešraides jūlijā.

Jūlijā aizlūgsim par cilvēkiem , kas nodrošina atvērtus dievnamus vasaras laikā, par lūdzējiem un apmeklētājiem, lai iepriecināts ikviens, kas ieiet un iziet no dievnama. Lūgsim par visiem, kas iesaistīti dievnamu atjaunošanas darbos diecēzē.

Pateiksimies  par LELB 100 gadu un Liepājas diecēzes 15 gadu pastāvēšanu.  Lūgsim par LELB un Liepājas diecēzes turpmāku attīstību. (aizlūgumi)

3.jūlijā – 4. svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00,  no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles(https://www.facebook.com/LELBLiepajasdieceze)

10.jūlijā 5. svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00, no Jelgavas Sv. Annas prokatedrāles (https://www.facebook.com/JelgavasAnnasDraudze)

17.jūlijā 6. svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00, no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles(https://www.facebook.com/LELBLiepajasdieceze)

24. jūlijā 7. svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00, no Jelgavas Sv. Annas prokatedrāles (https://www.facebook.com/JelgavasAnnasDraudze)

31.jūlijā – 8. svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00,  no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles(https://www.facebook.com/LELBLiepajasdieceze)


Lieciniet un parakstīties!

Vēstījums 2022. gada Vasarsvētkos – Svēta Gara svētkos

Jēzus pēdējie vārdi pirms debesbraukšanas bija: Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam. /Ap.d. 1:8/

Šos vārdus Jēzus teica apustuļiem, un Vasarsvētkos mēs dzirdam, kā šie vārdi desmitajā dienā sāka piepildīties – Svētajam Garam nākot pār apustuļiem. Viņi, kas līdz šim bija sapulcēti augšistabā un turējās kopā lūgšanās un apspriešanā, tagad atradās publiskā vietā svētkos un pēc Svētā Gara izliešanas drosmīgi liecināja un runāja.

Viena lieta, ko varam saskatīt saistībā ar Svētā Gara nākšanu ir spēks jeb drosme liecināt. Jēzus bija teicis “Atcerieties Manus vārdus, ko Es jums sacīju: kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi Manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos.” /Jņ. 15:20/. Redzējuši, kas apvija Jēzus krustā sišanu – kā aģitatori dabūja pūli līdzi, ņirgāšanos u.t.t., cilvēciski varēja saprast, kāpēc mācekļi pulcējās aiz slēgtām durvīm. Tomēr, viņi piedzīvoja Kristus augšāmcelšanos, kas nozīmēja, ka Jēzus bija uzvarējis nāvi un ir dzīvs. Nepietika tikai to zināt un piedzīvot, bija vajadzīgs arī spēks no Svētā Gara, lai par to liecinātu vidē, kurā nevarēja zināt, kā tas tiks uzņemts. Bija vienīgi apziņa, ka būs tādi, kas šai vēstij pretosies, un tādi, kas viņiem pievienosies.

Līdzīgi ir arī ar mums. Nepietiek, ka mēs paši esam piedzīvojuši, ka Jēzus ir dzīvs. Nepieciešams spēks un gudrība, lai liecinātu par Viņu un pildītu Baznīcas uzdevumu. Nepietiek, ka mēs paši esam piedzīvojuši, ka Baznīca nav mirusi vai savu laiku nokalpojusi, bet ir dzīva un spēcīga. Arī mums vajag spēku no augšienes, no Svētā Gara, lai drosmīgi, uzticīgi un neatlaidīgi liecinātu, un Svētā Gara apgaismību un vadību, lai saprastu – ko, kā un kad liecināt.

Līdzīgi kā kristības ir piemēroti veikt Lieldienu nakts dievkalpojumā, ļoti piemēroti ir tikt iesvētītam Vasarsvētkos. Kā kristība ir saistīta ar Lieldienu notikumu, Jēzus nāvi un augšāmcelšanos, mēs varam arī redzēt, kā iesvētības ir saistītas ar Vasarsvētku notikumiem, ar Svēta Gara nākšanu pār apustuļiem. Svētais Gars nāca pār tiem, ko Viņš bija mācījis, kas bija piedzīvojuši Lieldienu notikumus un deva viņiem spēku un spēju liecināt.

Viens no iesvētības aspektiem ir apbruņot ar Svētā Gara dāvanām ticības cīņai un kalpošanai Baznīcas misijā. Jo vairāk mēs augam ticībā Kristum, jo labāk, bet tas arī nozīmē lielāku cīņu. Dievs neprasa, nedodot vajadzīgo. Garīgo cīņu mēs neizcīnām saviem spēkiem, bet ar Svētā Gara palīdzību.

Iesvētībās mēs kļūstam pilngadīgi Dieva bērni. No mums sagaida, lai mēs ne tikai rūpējamies par savu garīgo dzīvi, bet arī atbalstām citus.

Runājot par brāļiem un māsām Kristū, Jēzus ir mūsu brālis, jo Viņš ir patiess cilvēks. Viņš, būdams no mūžības Dieva Dēls, iemiesojās Jaunavas Marijas klēpī. Tas mums palīdz arī labāk saprast mātes Baznīcas lomu mūsu garīgajā dzīvē. Caur Baznīcas darbību – Dieva vārda sludināšanu un sakramentu pasniegšanu, Svētais Gars sniedz mums Jēzu Kristu. Baznīcas klēpī caur kristību mēs piedzimstam no augšienes, Jēzus tādējādi kļūst arī par mūsu brāli un mēs – par Dieva bērniem. Tāda ir mūsu garīgās ģimenes definīcija: Tēvs Debesīs, māte Baznīca, Dieva bērns, kuru vada Svētais Gars /Rom. 8:14/, brālis Kristus, kas ir mūsu Pestītājs un brāļi un māsas Kristū. It kā pašsaprotamas lietas mums, kristiešiem, tomēr svarīgi to definēt, lai neiekristu maldos. Ir mēģinājumi mainīt liturģiju, lai uzrunātu ne tikai Dievu Tēvu, bet arī dievu māti! Citi vispār nerunā par māti Baznīcu, it kā tā nebūtu vajadzīga, mēs tāpat esam kristieši. Jau 3. gadsimtā Sv. Kiprians teica: “Dievs nevar būt par Tēvu nevienam, kam Baznīca nav par māti.” Vēl nereti nākas dzirdēt apgalvojumus, ka mēs visi esam Dieva bērni, neskatoties uz to, vai par tādiem esam kļuvuši caur kristību vai nē. Ne jau mēs esam šīs definīcijas izgudrojuši, tās ir atklātas un piedzīvotas. Ne mēs esam Dievu definējuši par Tēvu, bet Dieva Dēls ir Viņu mums atklājis. Šo definīciju mēs mainīt nevaram, bet gan arvien vairāk tajā iedziļināties un piedzīvot tās realitāti.

Diemžēl varam vērot arī mēģinājumus mainīt sabiedrībā laicīgās jeb dabiskās ģimenes definīciju, ejot prom no Dieva radītās pasaules kārtības un Dieva vārda teiktā. No vienas puses man ir neērti svētku reizē runāt par tik konkrētu un ikdienišķu lietu kā savu pilsonisko tiesību izmantošana, parakstoties par ģimenes jēdziena nostiprināšanu LR Satversmē, tomēr, ja visi, kas ir iesvētīti, to jau būtu paveikuši kā pašsaprotamu, no Dieva baušļiem un Jēzus teiktā izrietošu lietu, man nevajadzētu par to runāt. No otras puses, tam, ko runājam svētkos, jāizpaužas arī ikdienā.

Tāpēc lieciniet par garīgo ģimeni tiem, kas vēl nav to atklājuši. Runājiet arī par dabiskas ģimenes svētību, parakstieties un aiciniet to darīt arī citus. Ar konfesiju vadītāju un pazīstamu cilvēku aicinājumu to darīt neizrādījās pietiekami. Nu lūdzu katru, kas dzird šo manu aicinājumu, parakstīties par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē. Vēl jo vairāk, mudināt to darīt arī citus, lai viņi paši parakstās un arī aicina citus to darīt. Lai ne tikai svētku reizē dziedam “Dievs, svētī Latviju!”, bet arī caur stiprām ģimenēm Latvija tiktu svētīta.

Vasarsvētku notikums risinājās 50 dienas pēc Lieldienām. Kad Svētais Gars nāca pār apustuļiem un deva viņiem drosmi runāt Svētā Gara spēkā, Dievs caur to pievienoja vienā dienā ap trīs tūkstoši dvēseļu. Ja jauniesvētītie un visi, kas līdz šim ir iesvētīti mūsu diecēzē un Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā, saņemtu drosmi uzrunāt apkārtējos cilvēkus par Dieva ģimeni un dabisko ģimeni, Baznīcas locekļu skaitu pieaugtu un varbūt arī vienā dienā sasniegtu vairākus tūkstošus parakstītāju par ģimenes jēdziena nostiprināšanu LR Satversmē. Vairāk informācijas interneta vietnē: pargimeni.lv

Kāpēc to minu? Ir atlikušas nedaudz vairāk kā 50 dienas līdz parakstīšanās termiņa beigām. Lai sasniegtu nepieciešamo balsu skaitu, vajadzīgi ap 3000 parakstu katru dienu. Apņemieties kopā ar mani turpmākās 50 dienas ik dienu personiski uzrunāt kādus, lai parakstītos un viņi atkal tālāk aicinātu citus to darīt.

Tā es ne tikai gribu novēlēt jums svētīgus Svētā Gara svētkus, bet kopā ar jums apņemties ar Svētā Gara palīdzību darboties ikdienā, lai Dievs svētītu Latviju arī caur Baznīcā iesvētītiem cilvēkiem.

+Hanss Martins

Bīskapa vēstījumu varat pdf formātā varat lejupielādēt šeit: Vasarsvetki_2022


Aizlūgumi jūnija mēnesim

 

Jūnijā aizlūgsim par bērniem un viņu drošību, par apsardzību viņu ikdienas gaitās. Dod gudrību vecākiem kā garīgi audzināt un palīdzēt saviem bērniem kļūt par dievbijīgiem  cilvēkiem. Aizlūgsim arī  par jauniešiem, absolventiem un tiem, kas izvēlas turpmāko studiju virzienu.


5.jūnijā – Svētā Gara svētku/ Vasarsvētku svētdienas dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00,  no
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles(https://www.facebook.com/LELBLiepajasdieceze)

12.jūnijā  Trinitatis /Trīsvienības svētku  svētdienas dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00,  no Jelgavas Sv. Annas prokatedrāles (https://www.facebook.com/JelgavasAnnasDraudze

19. jūnijā  2. svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00,  no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles(https://www.facebook.com/LELBLiepajasdieceze)

26. jūnijā 3. svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00,  no Jelgavas Sv. Annas prokatedrāles (https://www.facebook.com/JelgavasAnnasDraudze)


Sveiciens Debesbraukšanas svētkos un aicinājums lūgt Novennu kopā!


Aicinu individuāli un draudzēs lūgt Novennas lūgšanu laikā no  šī gada 27. maija līdz 4. jūnijam, izmantojot  Novennas lūgšanas kārtību. (Skatīt šeit: Sadaļa – Nozares, mūzika un liturģija), kā arī skatīties un lūgt līdzi video ierakstam no katedrāles Liepājas diecēzes facebook lapā.

(Saite šeit: Liepājas diecēzes FB lapa)

 

Novēlu svētīgu debesbraukšanas dienu

un  Vasarssvētku gaidīšanas laiku! 

+Hanss Martins Jensons

Liepājas bīskaps

  1. maijā debesbraukšanas dienas dievkalpojuma tiešraide plkst. 18:00, no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles (https://www.facebook.com/LELBLiepajasdieceze)

15.maijs – Starptautiskā ģimenes diena

Aicinajums šajā svētdienā – starptautiskajā ģimenes dienā aizlugt:

  • par ģimenēm un par to stiprumu;
  • par ievainojumu dziedināšanu ģimenēs;
  • par ģimenes kā vērtības nostiprināšanos mūsu sabiedrībā;
  • par parakstu vākšanu referendumam, lai LR Satversmē tiktu nostiprināts ģimenes jēdziens un visiem, kas pie šīs parakstu vākšanas darbojas;

Lai mīļais Dievs bagātīgi svētī mūsu ģimenes un uztur mūsu mīļajā Latvijā patiesu izpratni par ģimeni!

Pielikumā izvērstāks aicinājums aizlūgt par ģimeni no mācītāja Kārļa Irbes un viņa sievas Vinetas Irbes.
Ģimenes diena 2022


Aizlūgumi maija mēnesim

Par mūsu mātēm –  pateicībā par viņu mīlestību un rūpēm, lūdzam, dod viņām prieku un gandarījumu.

Par mūsu ģimenēm – uzturi, stiprini un sargā viņas ar mīlestības saitēm un Tavu klātbūtni.

Par mūsu Māti Baznīcu –  lai Dievs caur viņu turpina sniegt mums garīgo aprūpi. (Aizlūgumi maija mēnesim)

Dievkalpojumu Tiešraides
1.maijā – Misericordias domini/Lieldienu 3. svētdienas dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00, no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles(https://www.facebook.com/LELBLiepajasdieceze)
8. maijā Jubilate /Lieldienu 4. svētdienas dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00, no Jelgavas Sv. Annas prokatedrāles (https://www.facebook.com/JelgavasAnnasDraudze)
15. maijā Cantate /Lieldienu 5. svētdienas dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00, no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles(https://www.facebook.com/LELBLiepajasdieceze)
22. maijā Rogate /Lieldienu 6. svētdienas dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00, no Jelgavas Sv. Annas prokatedrāles (https://www.facebook.com/JelgavasAnnasDraudze)
29. maijā Exaudi /Lieldienu 7. svētdienas dievkalpojuma tiešraide plkst. 10:00, no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles(https://www.facebook.com/LELBLiepajasdieceze)


Iecelts palīgbīskaps!

 

2022. gada 29. aprīlī 

Mīļie Liepājas diecēzes locekļi!                                                            

Rakstu jums sakarā ar palīgbīskapa iecelšanu Liepājas diecēzē. Nepieciešamība un nodoms nav jauni un ir jums zināmi, tomēr ļaujiet vēlreiz uz šo procesu atskatīties. 

Jau atbildot uz jautājumiem Liepājas bīskapa vēlēšanās 2016. gadā, izteicu redzējumu par palīgbīskapa nepieciešamību Jelgavā. 

Kādi ir varbūtējie trūkumi Liepājas diecēzes līdzšinējā dzīvē un attīstībā?

Liepājas diecēze ir jauna un pirmais bīskaps ar savu komandu ir paveicis milzīgu pionieru darbu. No šī viedokļa nākamajam bīskapam būs vieglāk, jo nav jāsāk no jauna, bet jāturpina tas labais, kas ir iesākts un tas jau ir daudz. Tik daudz, ka vienam bīskapam to gandrīz nav iespējams izdarīt. Sarunā ar Liepājas diecēzes bīskapu tika arī atzīta nespēja izveidot ar visiem mācītājiem un draudzēm tādas attiecības, kādas būtu vēlamas. Tādējādi, ja bīskaps vēlas aktīvi vadīt un attīstīt diecēzi un grib būt iesaistīts mācītāju un draudzes dzīvē, vienam bīskapam diecēzes teritorija ir pa lielu un attālums no galvenā centra Liepājā līdz Zemgales austrumu robežai prasa pavadīt daudz laika ceļā. Piemēram, Romas katoļu baznīcai ir bīskaps uz vietas gan Liepājā, gan Jelgavā, un tas neveicina līdzsvaru savstarpējās attiecībās un vietējā sabiedrība.

Būtu gatavs aktīvi darboties, lai rastu risinājumu šai situācijai. Būtu gatavs virzīt modeli ar palīgbīskapu un Jelgavu, kā bāzi. Diecēze laikam nav pietiekami liela, lai to dalītu divās diecēzēs un, ar palīgbīskapa modeli, izveidotā vienotības sajūta Liepājas diecēzē netiktu pārtraukta. Administratīvi pietiktu ar vienu diecēzes kanceleju Liepājā. Finansiāli ir dažādi iespējami risinājumi, piemēram, ka ne tikai es būtu gatavs dot savu desmito tiesu palīgbīskapa nodrošinājumam. 

Attiecīgi pēc Sinodes, noteiktajā gadā laikā, iesniedzu priekšlikumu Satversmes grozījumam, kas dotu iespēju, vajadzības gadījumā, arī diecēzes bīskapam iecelt palīgbīskapu. Savu pamatojumu, grozījuma apspriešanas procesā, arī biju izklāstījis. 

Lasīt vairāk



Vēstījums 2022. gada Lieldienās

“Dzīvība uzvarēs nāvi, bet gaisma – tumsu.” Šos vārdus Ukrainas prezidents sacīja savā nesenajā uzrunā Eiropas Parlamentam. Kad dzirdēju ziņās Volodimira Zelenska teikto, man kā kristietim tas likās ļoti pazīstami un jo spēcīgi uzrunāja, apzinoties, ka prezidents to sacījis par kara situāciju, kurā viņš atrodas kopā ar savu tautu. Dažas dienas vēlāk šie paši vārdi bija lasāmi uz slavenā ASV nedēļas žurnāla Time vāka. Tie nav tikai vārdi, tā ir cerība, kas balstās uz patiesību. Varbūt esam tik pieraduši dzirdēt līdzīgus vārdus, ka ne vienmēr apzināmies, cik tie ir spēcīgi un eksistenciāli. Bez cerības uzvarēt nav spēka cīnīties. Jābūt kādam lielākam mērķim, lielā cīņā jādzīvo uzvaras pusē.

Lasīt vairāk


Krusta ceļš Liepājas ielās

Lielais Gavēņa laiks strauji tuvojas savai kulminācijai. Pavisam drīz būs Lielā Piektdiena, kad mēs pieminēsim mūsu Kunga Jēzus Kristus krusta ceļu, Viņa upuri pie krusta, kas salauza pār mums gultošo grēka lāstu. Tā ir viena no būtiskākajām kristietības mācības patiesībām, kas vieno visu konfesiju kristiešus.  

Viens veids, kā pieminēt mūsu Kunga upuri, ir to izdzīvot krusta ceļa stacijās. Katrā no tām mēs apceram kādu no Jēzus ciešanu ceļa notikumiem. Šī iespēja būs arī mums Liepājas kristiešiem, kad šogad Lielajā Piekdienā Liepājas ielās notiks ekumēniskais krusta ceļš.

Protams, ka tādā īpašā veidā, pieminēt Kunga krusta ceļu ar daudzām apstāšanās vietām, vispirms ir Romas – Katoļu Baznīcas tradīcija.  Tomēr šis laikmets, kad lielākā daļa kristīgo konfesiju ir iesaistītas ekumēniskā kustībā, kad mēs dažādu konfesiju piederīgie  tuvojamies viens otram un meklējam Baznīcas vienību, ir brīdis, kad arī savā dievbijības praksē pārņemt to labo un  vērtīgo, kas ir bijis raksturīgs mūsu kristīgiem  brāļiem un  māsām citās konfesijā. Viena no tādam svētīgām tradīcijām ir Krusta ceļa dievkalpojums, kas izaudzis Romas – Katoļu Baznīcas kopībā. Tieš

i tāpēc dažādu konfesiju kristieši labprāt piedalās Lielajā Piektdienā krusta ceļa apcerē, kas tiek rīkotas dažādās Latvijas vietās. Latvijas Luterāņu Baznīcā krusta ceļa dievkalpojums ir iekļauts oficiālo dievkalpojumu skaitā. Tā kārtība, gan nedaudz atšķirigāka no Romas – Katoļu paraktizētā krusta  ceļa, ir iekļauta mūsu dziesmu grāmatā.

Liepāja Latvijā nebija tā vieta, kur pirmo reizi pilsētas ielās dažādu konfesiju kristieši, Lielajā Piektdienā devās Kunga krusta ceļa apcerē. Pirms Liepājas Krusta ceļš pilsētas ielās bija jau praktizēts Kuldīgā, Talsos, Saldū. Iedvesmojoties no šo pilsētu pieredzes, kā arī pāvesta vadītā krusta ceļa dievkalpojuma Romas Kolizejā, Liepājā 2000. gadu sākumā dzima doma, ka arī pie mums varētu Lielajā Piektdienā to noorganizēt. Krusta ceļa praktizēšana

s iesākums Liepājā bija cieši saistīts ar Liepājas domes religisko lietu komisjas izveidi, kurā tikās dažādu Liepājā darbojošos Baznīcu pārstāvji. Lielākā daļa Liepājas tardicionālo konfesiju pārstāvji atbalstīja domu par ekumēniska krusta ceļa nepieciešamību. Tāds pirmo reizi Liepājas ielās notika 2003. gada Lielajā Piekdienā.  Pēc tam, kad krusta ceļš bija noticis Liepājā, to sāka praktizēt vēl daudzās Latvijas vietās, tai skaitā arī Rīgā.

Krusta ceļā, ko mēs esam pratizējuši visus šos gadus kopš 2003. gada,  mēs esam pieturējušies pie klasiskā krusta ceļa varianta ar 14 apstāšanās vietām. Protams ir iespējami citi varianti, bet mēs esam palikuši pie tradicionālā, kāds tas ir arī iezīmē

ts Jeruzalemē, kur vēsturiski Jēzus devās pretm Savai krusta nāvei.  Katru gadu gan ir lietotas savas apstāšanās vietu  meditācijas. Laika gaitā gan ir mainījīšies krusta ceļa maršruti. Tomēr liela daļa, kas piedalās krusta ceļā, ir izteikuši vēlēšanos, lai krusta ceļa maršruts netiktu mainīts. Tāpēc daudzus gadus krusta ceļa dievkalpojumu iesākam luterāņu Sv. Trīsvienības katedrālē un  noslēdzam katoļu sv. Jāzepa katedrālē, kur Lielajā Piektdienā ir skatāms simbolisks Kunga kaps. 

Krusta ceļā Liepājā ir piedalījušies gan romas – katoļu, luterāņu, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu garīdznieki un  draudžu locekļi, tai skaitā arī katoļu un luterāņu bīskapi.

Divus gadus

, sakarā ar Covid 19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem, ekumēniskais krusta ceļš nevarēja notikt. Šogad ir tāda iespēja to organizēt. Tāpēc mūsu draudžu locekļi ir atkal aicināti tajā piedalīties.

Tajā piedaloties, mums ir laba iespēja pārdomāt Jēzus ciešanu ceļu, kas dāvāja mums pestīšanu  un to, ko Dievs no mums sagaida, lai mēs šo pestīšanu iegūtu. Tā ir arī liecība sabiedrībai ap mums par Kunga krustu, kā arī kristiešu vienotības iespējamības paraugs.

 

LELB Grobiņas iecirkņa prāvests Ainars Jaunskalže